Mēs divi vien
antinacionāla baroka iekrāsoti
taupīdami savu gribu
    kaut kam pārdabiski vienkāršam
izplūstam jūtās

       es
cilvēks no malas
labprāt ielavos mūsu klātbūtnē Bez
    skaņas noplūzdams ar eksistenci
        kopā ar mūsu senčiem pēc
kaujas ar sauli

        Mēs divi
kuriem dvēseles neturas kopā
pamestas kā Pāvesta bullas Kamēr
    sisina cikādes par lirikas piena
        sivēniem tālajā Jeruzālemē
un margrietiņu pūļiem

        tepat
bīskapa meinarda saprāta viennīcā
iepretim Daugavas prospektam

        es
nevēlos ieturēt pauzi
būdams pakritis ar tavu lēni
    kā ziedošs debess čemurs
        kā slāvu aists
sirdsstaba korē

        lai top
uz maniem trūdiem
ik smilšu grauds kā sāpju
    plāksteris Es esmu impērija
        tu - sabrukums
mēs deram kopā