Mēs divi vien antinacionāla baroka iekrāsoti taupīdami savu gribu     kaut kam pārdabiski vienkāršam izplūstam jūtās
       es cilvēks no malas labprāt ielavos mūsu klātbūtnē Bez     skaņas noplūzdams ar eksistenci         kopā ar mūsu senčiem pēc kaujas ar sauli
        Mēs divi kuriem dvēseles neturas kopā pamestas kā Pāvesta bullas Kamēr     sisina cikādes par lirikas piena         sivēniem tālajā Jeruzālemē un margrietiņu pūļiem
        tepat bīskapa meinarda saprāta viennīcā iepretim Daugavas prospektam
        es nevēlos ieturēt pauzi būdams pakritis ar tavu lēni     kā ziedošs debess čemurs         kā slāvu aists sirdsstaba korē
        lai top uz maniem trūdiem ik smilšu grauds kā sāpju     plāksteris Es esmu impērija         tu - sabrukums mēs deram kopā |
reālākais radiohīts, ko tik skaitīt un skaitīt na izusķ