Pauls Cēlans
Nu guli, manas acis paliks vaļā. Ir lietus krūzi piepildījis, mēs to iztukšojām. Nakts - sirdi, bet sirds - stiebru dzenā; par vēlu pļaujai, pļāvēja, tu novēloji.
Tik sniegbalti ir, naktsvējš, tavi mati! Man paliekošie - balti, balti - pazaudētie. Tie skaita stundas, un es skaitu gadus. Mēs dzērām lietu. Lietu dzērām mēs.
atdzejojis Māris Čaklais | |