Pauls Cēlans

Nu guli, manas acis paliks vaļā.
Ir lietus krūzi piepildījis, mēs to iztukšojām.
Nakts - sirdi, bet sirds - stiebru dzenā;
par vēlu pļaujai, pļāvēja, tu novēloji.

Tik sniegbalti ir, naktsvējš, tavi mati!
Man paliekošie - balti, balti - pazaudētie.
Tie skaita stundas, un es skaitu gadus.
Mēs dzērām lietu. Lietu dzērām mēs.




atdzejojis Māris Čaklais