KĀ BILDE

Izcel mani no plaknes, no lielās bildes smagajā zelta
      rāmī, Redzi - es stāvu līdz ceļiem komposta kaudzē.
      Otrais no kreisās, uzvalkā, ziedi rokā. Saspiedis
      lūpas, pa zodu tek smaids. Slepus skatos - tu esi
      nācis pie kāda cita un paliksi vēlāk uz balli.
Prieks iepazīties, es esmu ķirbis. Bet tavas rokas šonakt
      pārvērtīs mani karietē. Tās aizvedīs tevi uz klaju,
      dubļainu lauku, atvērs durvis un noskatīsies, kā
      lietus sīkiem triepieniem cenšas tev piezīmēt seju.

kārlis vērdiņš