KĀ BILDE
Izcel mani no plaknes, no lielās bildes smagajā zelta       rāmī, Redzi - es stāvu līdz ceļiem komposta kaudzē.       Otrais no kreisās, uzvalkā, ziedi rokā. Saspiedis       lūpas, pa zodu tek smaids. Slepus skatos - tu esi       nācis pie kāda cita un paliksi vēlāk uz balli. Prieks iepazīties, es esmu ķirbis. Bet tavas rokas šonakt       pārvērtīs mani karietē. Tās aizvedīs tevi uz klaju,       dubļainu lauku, atvērs durvis un noskatīsies, kā       lietus sīkiem triepieniem cenšas tev piezīmēt seju.
kārlis vērdiņš | |
Nu patīk man tās Vērdiņas dzejas, patīk.