nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
dziesma manai paaudzei (tiem, kas vēl nemāk no galvas) 
Ir jau ļoti vēls. Te starp svešiem -
Ko es tik ilgi kavējos?
Es viens te, zem svešiem padebešiem, -
Es iešu meklēt savējos.

Alus kļūst rūgts, sirds kļūst smaga
Un maize arvien sājāka
Man pašam sevis tā nevajaga,
Kā vienu savējo vajaga.

Es slavētais, es lamātais, nīstais,
Es bīstamais un es baidītais -
Es arī gribu draugs būt īstais,
Kādam cilvēkam - gaidītais,

Kājas noaut. Galvu nolikt.
Lai kādam arī par mani ir prieks,
Sēžu savās mājās sirdi rokā kā oli.
Dziedu savās mājās kā svešinieks.

Triekt savu sirdi kā oli grīdā!
Vienas kapeikas dzīve! Viens sū! Viens cents!
Triekt un vairs nepamosties rītā.

Sentiments.
Nolādētais sentiments.

Imants Ziedonis
Comments 
10:26 pm
nolādētais sentiments...

nepietiek, ka greizsirdīga, vēl arī pinkšķe...
10:31 pm
buča buča, mua mua paraudi,paraudi, sentiments - tas ir forši :)
arlabunakti.
10:49 pm
Vispār, nez, kā viņam ar veselību... bija taču insults dažas dienas atpakaļ
04:01 pm
oi...
This page was loaded Nov 20th 2024, 7:35 pm GMT.