apdedzis koks un daži vasaras
lukturīši

puķu zirņi un puķu astes

bez tevis
šajā privātajā Itālijā

ir visnotaļ bēdīgi

Kamī viens pats Rīgas Laikā
prāto par Alžīru

mans vecaistēvs Limbažu rajonā
arī par Alžīru:
,,stāvēju tuksnesī uzvalkā 50 grādu
karstumā un nekas"

apdedzis koks daži vasaras lukturīši
šeit mana mantotā nūja un kafijas tase

tālāk dzīvošu viena pati

[Ingmāra Balode, “alba”, 2012.]