Rekviēms vēdlodziņš beidzot atvērâs un tu varēji brīvi tecēt tās nebija ārzemes bet gan janvāris uz Aristīda Briāna ielas sīka nerunīga sala uz kuru ved trolejbuss un vēji tu redzēji vecus netīrus zābakus rokas pulksteni kas rādīja turpat pusnakti koku zaros nodzisa gaisma un tev sametās bail tu dzīvoji sekundes piecas tu dzīvoji lîdz tevi notrauca sniegs |