Daudz prātīgu cilvēku pasaulē dzīvo: Tie strādā kā skudras un rūpīgi krāj, Tie nolād alu, tie nolād sīvo Un strādā, un krāj, līdz smiltis tos klāj.
Daudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo: Tie manīgi cita nopelnu slauc, Ar manšetēm baltām, ar apkakli stīvo Tie pasaules drūzmā kā valdnieki brauc.
Bet ticīgo muļķu visvairāk ir radīts: Tie galviņas nodur un dieviņam tic; Tāds rokas laiza, kad sists tiek un badīts, Un dieviņam pateic, kad piekrāpj to cits.
Un ārprātīgie ir ceturtā suga, - Diemžēl, ka viņu tik visai nedaudz, - Pie sirds kam ķeras šī bēdu luga, Kas muļķus pie gaismas, pie brīvības sauc. | |