Oktāvijam
Ir tāda grāmata, kas saucas
„Eņģeļu vārdnīca”.
Piecdesmit gadus neviens to nav vēris vaļā,
Es zinu, jo tad, kad mēģināju,
Vāki nočīkstēja, un lapas
Sabirza. Tur atklājās
Ka eņģeļu kādreiz bijis tik daudz
Kā sava veida mušu.
Debess mijkrēslī
Mudžējusi aiz viņiem.
Bijis jāvicinās abām rokām,
Lai no tiem atgaiņātos.
Tagad caur augstajiem logiem
Spīd saule.
Bibliotēka ir mierīga vieta.
Eņģeļi un dievi saspiedušies kopā
Tumšās neatvērtās grāmatās.
Lielais noslēpums dus
Vienā no plauktiem, kam Džounsa jaunkundze
Savā apgaitā ik dienas nosoļo gaŗām.
Viņa ir ļoti slaida, tādēļ tā iet
Piešķiebtu galvu, itin kā klausītos.
Grāmatas čukst.
Es neko nesadzirdu, bet viņa gan.
Gunāra Saliņa tulkojums veltīts Elles ķēķa bibliotekāram Jānim
Krēsliņam |