LABIRINTS
dzēš kaļķakmens gaismas kušina sauli bet viņa atbild ar ēnām ņem viņas bet ko lai es daru man pašam ir savas ņem labirintus man savs bet manējā Mīnotaurs nokauts re žāvējas āda par pērno kūlu priekš kam man labirints kurā nav nezvēra dzīva priekš kam man tu saule ja tevī nav ēnas priekš kam man šī zemeslode ja tajā nav magmas un dzīve kā 31. decembra vakarā spainī nočūkstējusi zvaigzne vecmāmiņ Ariadne ar savu kamolu pusaizmigušo ej tu pa gaisu tā tava vienīgā iespēja piepildīt mītu paceliet abi glāzi par mums neapskaudiet un neraudiet mūsu labirinti nav nodzēšami |