LABIRINTS

dzēš kaļķakmens gaismas kušina
sauli bet viņa atbild ar ēnām ņem
viņas bet ko lai es daru man pašam
ir savas ņem labirintus man savs bet
manējā Mīnotaurs nokauts re žāvējas
āda par pērno kūlu priekš kam
man labirints kurā nav nezvēra dzīva priekš
kam man tu saule ja tevī nav
ēnas priekš kam man šī zemeslode ja
tajā nav magmas un dzīve kā 31.
decembra vakarā spainī nočūkstējusi
zvaigzne vecmāmiņ Ariadne ar savu
kamolu pusaizmigušo ej tu pa
gaisu tā tava vienīgā iespēja
piepildīt mītu paceliet abi glāzi
par mums neapskaudiet un
neraudiet mūsu labirinti nav
nodzēšami