ALEXANDRA ČAKA IELA
I Kad krēsla sabiezē kā sīrups un namu ēnas - Tavi skati, es redzu bruģi - sapni tīru. Kad krēsla sabiezē kā sīrups, nāk kortelīti izdzert vīri tai sētā, kur stāv ormanņrati. Kad krēsla sabiezē kā sīrups un namu ēnas - pūces skati.
II ...un izkārtnes, visdažādākās, visraibākās izkārtnes, kas stāsta, ko gan visu šeit nevar nopirkt: lakkurpes, Salamī desu, goldriņķus, vodku, avīzes, kas melo, un papagaiļus, kas, iespējams, nemelo, mīlestību uz apelsīniem un trīs apelsīnus bez jebkādas mīlestības, saldējumu, iedomu spoguļus, ziedu sapņus; un tas čuxts, lidojumā pieskāries divu cilvēkbērnu spārniem, un tas kox, iznācis ārup mēnessgaismā, un dzejolis neuzraxtītais, kas iekšā katram, - arī nav nopērkami.
III Kā ziedu kritums reibums izplauxt. Kā kļavu lapa rudenīga un vienmēr gaidoša Tev plauxtā dzied sirds un spēlē visa Rīga
1975. | |