Biju ciemos, un ieraudzīju

Pirms 20 gadiem

Marts 13., 2006

23:19
nekas TĀDS - liels, balts un pūkains trusis, nav noticis. visu dienu domāju par stomatītu, ka derētu iekosties nekvalitatīvā asfaltā tā, lai asinis šķīst, jo gļotāda kut, bet pievakarē, virzoties pa veikalu Alfa, domāju, kaut nenokristu zeķubikses. vēl suns saslimis un slēpjas pie manis, šim liekas, ka manā pusē nav sāpju
(ir doma)

23:40
darbā kolēģiem parādīju savu falšo draugiem.lv tēlu, nez, vai vēl gribēs "draudzēties", vai gribēs uzticēt kaut kādus darbus, varbūt domās, ka esmu nelīdzsvarota un neuzticama
(11 raksta | ir doma)

Torch me up, torch me down, torch me back to my underground, make me happy.

the fear, the wasting away, the tortured extinction, the obstinate means of resistance, the naive beIief, the famines that go unmentioned, the trepidation, the stubborn determination to learn, the imprisonments, the hopeless struggles, the withdrawal and isolation, the arrogant powers, the blind wealth, the maintenance of the status quo, the numbness, the hidden ideologies, the flaunted ideologies, the crime, the whole mess, the ways of being racist, the sIums, the sophisticated techniques, the sirnpIe games, the subtle games, the desertions and betrayals, the unshrinking lives, the schools that work, the schools in ruin, the power plots, the prizes for excellence, the children they shoot, the computers, the classroorns with neither paper nor pencils, the exacerbated starvation, the tracking of quarry, the strokes of Iuck, the ghettos, the assimilations, the immigrations, the Earth's illnesses, the religions, the mind's illnesses, the musics of passion, the rages of what we so simply call Iibido, the pleasures of our urges and athletic pleasures, and so many other infinite variations of life and death. That these commonplaces, whose quantities are both countless and precise, in fact produced this Roar, in which we could still hear intoned every language in the world.

E. Glissant, "Poetics of Relation"

problēma ar pirmo cigareti ir tāda, ka ar to nekas nebeidzas, ieiet ritmā un atkal pīpē visu dienu, bet jācīnās par katru atlikšanu, tas pat ir interesanti, atlikt.

rabindranors tagore ar ezīša cepurīti brauc ar traktorīti strādāt, cītīgi strādāt. strītfaiteru gaismas gar malām ātri velk krāsainas un spilgtas līnijas, spuņģa ciemā arī kaut kādas krāsas ir ieviesušās uz veikala apmales piemēram vai arī kāda modernāka sērkociņu kastītes emblēma, bet tā viss pa vecam, malka kā plīsa, kad to šķēla, tā arī plīst, muskuļi kā auga, kad tos trennē un baro, tā auga un tā tālāk pavasarī vecā zāle bija sausa un dzeltena, bet ziemāji bija zaļi un sildīja zemi viss pa vecam kā emblemātiski teica diktofons un viņa lielais diplomātiskais palīgs bez neviena muskata, kurš bija noguris, ka viņa sliedes paliek abstraktas un nekādas piesaistes pie zemes tām nebija tāpēc viņi noorganizēja kooperatīvu, kura mērķis bija nepīpēt no rīta cik vien ilgi iespējams, aizstāt to ar dažādām nodarbēm kā pastaigu, trauku mazgāšanu, ūdens izlaišanu no boilera, lai var atkaļķot sildelementu un tā, pašsajūta bija lieliska, bet tajā pašā laikā nē viss bija pareizi, pašsajūta bija lieliska un kuram gan interesē teksta intensitāte, ja tikai var labi pasajusties.

Pirms 20 gadiem 6. martā rakstu:

"kad man bija 12 gadu, tad domāju, ka spēlēšos ar lellēm visas dzīves garumā, kad man bija 22 gadi, tad domāju, ka vienmēr būšu iemīlējusies, jo tad iemīlējos visu laiku, šķita, ka tā būs vienmēr. re kā piekāsu. nav tādu vārdu kā visas dzīves garumā un vienmēr."

Es šogad nepirkšu vairs nevienu melnu drēbi.

lidojumu grafiks slaids loks apkārtnes mērs sieviešu stāvi vespa bulgārija maķedonija villa macaroni slēgta telpa miniatūra sēdvieta komi kraim virtuvē sulas spiede karotīna pulss verlibrs sābrs klints muskats kalibrs reņģes laika difūzija marts laims. no virtuves loga skatiens pārvēršas kopsapulcē. mīdiju dārzi skurinās skaitliskā vērpetē. no kliedziena pacēlās jumts, tuvās gaismas paceltas saunā. kāds netīrs mundieris, kaut gribētos nošauties. uzlikas, perlīts, mukt un sprukt. kopprodukts. tāds nevienam nepieskaitāms gadījums, uzreiz saprotams, ka našķi ieradušies. plīst pudeles, un krokās sakāpušas mušu virpas. no klajuma atskan brēkšana, kundziņsala nosēdusies. ar lieveni uz pūdētā siera klajumā izskrien pletne. virtuves kombaini izkārtojušies ap štepseli. nurņiki gāgānu plīvuriem pie acīm raudzīsies tūlīt, kā brašuļiem atbildēt. plūst kalmes, kūst smaragda alvejas. no sāna pilskungam pieslīd kuriļu salas, tās peldriņķiem apjoztas skalojas vārdiem. nolūks kā plūkāta vecuma spalva, gustava zemgala atmiņu varde varavīksnes vīzēs, atrotītās flīzēs, kaimišu flotiles samals jūs mierīgi, miervaldim polim pienesot vīstokli kurkuļu stabiņu, meridiānu, mutuli, viskozes sīrupu, kuluāru, menstruālo ciklu, pārtikas bombardas un klusu cīsiņu cīņu ar izpletni, ar garajām rokām, ar pušplēstu vīstokli bērdami maldugunis, braukdami rudzos un stāvlaukumos brisdami gandrīz jau nonāuši uz pārvada, gan jau, ka grib likt sacelties.

Mani nomāc pavasara saule. Patikt patīk, bet arī nomāc. 6 mēnešus būs spilgta gaisma.

tiešais lidojums ar tievo maisu skapītī, tiesības ievērot tīrību, gribēto gražīgāk, ak, tu, gražulis, riets, faul, scar damn, voiloks, skābais skurstenis, priekšā celiņš, priežu lauri, wurc, melodija sniegā, sausās baktērijas, murdoks, melhiora pakaviņi, laizītājkoks, sonorā pēctecība, grafiskais dizains, jūtu skola, pēcrecepšu cepumiņi, scar down, veikala viltības, lielākā kola pasaulē, medus cauna, skopje narodno, vēl trīs piramidālie leņķi, taisnais zarnīns, klimpu tangens, dejo ar sauli, ražas lava, pārtikas krizantēmas. no caurumiņa saldējumā viņš uzzināja vēstures noslēpumu. pumpiņas uz viņas diska sakombinēsim, atstāj mierā. kurš darbojas ar pumpiņām, tikai dermofrodīti, tikai viņi, neviens cits nepieskaras precizitātei, neirolingvistiskajai pauzei starp "tā runāja" un klejojumiem artūrā.

Izlasot txt, ka kāds devies mūžībā, vienmēr iztēlojos uz viņa pleciem mugursomu.

out in the streets they call it murder. tiešā. sienas no gaismas, no papēžiem. kaligari mūku dūmi aizelsušies, skibiditoilets. ar pāža laikrādi un stulma zāli. nurenvaldes biržas siens saules sakrauts kruta prieks. osvalds pupa ozīriss sengrieķu pīle piķa dīvas deviācijas piekariņu aviācijas smiekli kliegti nepakustoties uz lelles izaugusi. merabs strellis kodolīgs un asinszāle kniebj. aizvakar uz saules sēžot, prīmuss, piltene un peipuss. rīta rasas matricas, klusu elpojošie stikla mīti.

a) Nelasu vēstules, kuras negribu lasīt. Baidos no negatīvas informācijas.
Redzu, ka atrakstījis cilvēks, kas, visticamāk, neko labu nerakstīs, tāpēc izvēlos vienkārši nelasīt.
Reiz vēstuli neatvēru kādu gadu, un izrādījās, ka nekā tāda jau nebija.
Analīžu rezultātus neskatījos vēl ilgāk, un arī nekā tāda jau nebija.
Ir cilvēki strausi, un es esmu.

b) Šodien dzirdẽju dzērves!

Malvīne bija visskaistākā truse aplokā ar vispūkainākajām austiñām,
Čuči saldi

Holy hail the villager