gulbji mirst arī pavasarī
lūk tas peldēja
svētdienā miris
uz sāniem
griezdamies straumē
un es gāju uz apaļo lapeni
un virs galvas
dievi greznos ratos
suņi sievietes
griezās,
un nāve
noskrēja man pa rīkli
kā pele,
un es dzirdēju ļaudis nākam
ar piknika groziem,
dzirdēju smieklus
un jutos vainīgs
gulbja priekšā
it kā nāve
būtu kas apkaunojošs,
un es aizgāju projām
kā muļķis
un atstāju viņiem
savu skaisto gulbi.