Ditai Rietumai

***

Esmu dzimis tūlīt pēc milēniuma,
Un mani nomāc nevajadzības sajūta.
Iepriekšējā gadu tūkstotī dzimušie pasauli uztver pavisam savādāk,
Man viņu māksla un zinātne ir nesaprotama.
Viņiem ir vācu dēmoniskais ekrāns,
Bet man teju fiziska un/vai vieliska nevajadzības sajūta,
Teju ar roku aizsniedzama eksistenciāla ķēpa,
Tā ietriecas manās smadzenēs kā informācijas laikmeta radītās informācijas devalvācijas un sēnalu piesaukšana.
Es taču nekā neatšķiros no Tevis,
No Pābsta, no četrgadīga Čīles bundzinieka,
Tad kāpēc gadi mani šķir no kino bērnības.