ronis

Erotica VI. De bello gallico

dezertieru armija tomēr ir armija
palūk guļ viņi kritušie par taisno lietu
palūk viena noklīdusi atrāvusies skropsta
ja cirtu ir daudz jūs ziniet viņas atļausies brīvsoli
lūk kalns brāļu asiņu slacīts tas ir piemineklis
batista baltajā sniegā zaudētai jaunībai
desmit gadus šais vietās neaugs zāle jūs ziniet
varbūt tikai tumšbrūni ķērpji šīs ielejas būs mīnētas
te mūsu bērni (bet mums jau nebūs)
nāks un atradīs kastes ar nesprāgušām granātām
ko viņu mītiskajiem vecākiem bija paslēpis Lielais Ienaidnieks
un atgāztām galvām pāri upei koku pavēnī
skatīsies svētku salūtu uzvarējušajiem zaudētājiem
tu noteikti būsi tur sprādzienu otrajā pusē
bet es – es diez vai jebkad piecelšos no bedres
pārcelšu kreiso kāju pār gultas malu
ņemšu savu gultu un staigāšu
vilkšu halātu ķemmēšu matus uzliešu kafiju