Mārcis Piņķis

***
uz sienas sēnes met ēnas
un vārās tās manā galvā
kā helikopteri debesīs

es aizmigt nevaru
jo esmu iemīlejies snobs
kas pa vakariem klausās
vien Sigur Ros

bet iekšējā sirds balss
dzied līdzi pārmaiņu krācēm
un uz krūtīm noslīkst pa
divām siļķēm

šajā mudžeklī neveiksmju daudz
jo esmu akls snobs
kas bez apstājas klausās
Sigur Ros


***
es neesmu zivs
klusām peldoša
nakts varavīksne neona spurām
man nesalst cietsirdīgs
klinšu snobisms aizspiestiem
deguniem
mani nekārdina
uz delīrijas uzāķēta aizmirstība

es elpoju un dziedu
caur neko sevī
un tikai caurvējš
manās žaunās
ir vienīgais dzinējs
dienās
ar nolaistām burām