Andrejs Upīts
Romantika

Kad noriet saule rotādama,
Kad atskrien malā balta kaiva,
Tu, vienā zeltā mirdzēdama,
Pār jūru atbrauc niedru laivā.

Un sidrab'irkļus nolikusi,
Tu lēni uzkāp krastā baltā,
Kā viegla ēna pienāc klusi
Pie manis, vara ķēdēs kalta.

Pie brūnās priedes cieši sieta,
Kā ziediņš balts tu liecies klusi,
Man atmost sirds kā saules rietā
Un lielās sāpēs pamirusi.

Es ceļos ķēdes nost un baisma!
Man apkārt kuļas melna kaiva...
Mans spēks, mans sapnis,
Mana gaisma
Pār jūru aizbrauc niedru laivā