nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
ļoti personisks dzejolis, ja 
11:24 am [latviešu, Čaks]
Aleksandrs Čaks
Šolaiku jauneklis
------------------------

Kur spulgo bars, kviec motīvs trakulīgais
Un jūtas spēlē dziņu atklātums, -
Turp mani triec kā ārprāts mežonīgais
Mans gara miegs un jūtu atlikums.

Ne māksla vairs, ne mērķi sniedz man baudu:
Viss liekas tukšs un lieks kā izdzerts kauss,
Tik, kad es sievu kailo miesu glaudu,
Man pārņem it kā saviļņojums gauss...

Kaut tālu kaps, kaut tikko dzīvot iesākts,
Bet šķiet man tā, ka būtu izsmelts viss,
Viss pārdzīvots, viss sen jau sasniegts, panākts,
Ka tikai nomirt vairs ir atlicis.
This page was loaded Apr 5th 2020, 3:29 pm GMT.