Oktāvijam

Ir tāda grāmata, kas saucas

„Eņģeļu vārdnīca”.

Piecdesmit gadus neviens to nav vēris vaļā,

Es zinu, jo tad, kad mēģināju,

Vāki nočīkstēja, un lapas

Sabirza. Tur atklājās

Ka eņģeļu kādreiz bijis tik daudz

Kā sava veida mušu.

Debess mijkrēslī

Mudžējusi aiz viņiem.

Bijis jāvicinās abām rokām,

Lai no tiem atgaiņātos.

Tagad caur augstajiem logiem

Spīd saule.

Bibliotēka ir mierīga vieta.

Eņģeļi un dievi saspiedušies kopā

Tumšās neatvērtās grāmatās.

Lielais noslēpums dus

Vienā no plauktiem, kam Džounsa jaunkundze

Savā apgaitā ik dienas nosoļo gaŗām.

Viņa ir ļoti slaida, tādēļ tā iet

Piešķiebtu galvu, itin kā klausītos.

Grāmatas čukst.

Es neko nesadzirdu, bet viņa gan.

Gunāra Saliņa tulkojums veltīts Elles ķēķa bibliotekāram Jānim Krēsliņam