milzīgs kalns uz krūtīm
milzīgs kalns guļ vārdā skumjas
iemiesojies konduktorā
vēro pavasara pasauli
plaiksnījam ultrabaltā politelenā
līdz tas ieķeras sliedēs
un tramvajam sakustoties pārsprāgst
labi ka ne suns
labi ka ne cilvēks

kasiere mīlīga matrjona
vaigu bedrītēm
rociņām žigliņām slīdot
fotogrāfijā ir starojošāka nekā
konduktors kuram visa dzīve
sagruzdējusi dzeltenīgajā vaigā
un ienadzī tā vien kontrastē
ar biļešu violeto un sārto
pīpmanis tāds! dzīvi izdedzinājis! zadzis…
pat naudiņu noturēt nespēj
šķind lejā

( ... tālāk ... )