Egīls Zirnis -----------
zibens kā kaķis ievilktiem nagiem maigs klejo starp mūsu lūpām es tevi mīlu kā cilvēkus Dievs kā odekolonu žūpa
puķes tavos krūšgalos plaukst no mana pieskāriena es tevi mīlu kā Dzimteni krievs un kā neviens mīl nevienu
mūsu augumi savijušies lēni viens otrā tie lejas pamet mani pirms Venera riet es taču par tevi smejos |