man to grāmatu pa laukiem dzīvojoties iešķieba vecāmāte, bija paņēmusi bibliotēkā, jo 'gribās tak arī kaut ko modernu palasīt', lai arī kaut kad agrā bērnībā biju noņēmusies Tīfentāli nelasīt, izlasīju, vispār bija stipri labāk, kā gaidīju, bet ne par to
jau kādā 10.lpp pamanīju, ka bibliotēkas grāmatā ar zilu pildspalvu kāds veicis retus pasvītrojumus; mēģināju saprast sistēmu, saskaņā ar kuru tie veikti. pasvītrojumi - ar neveiklu roku, pasvītrots parasti viens vārds, tāda kā līka līnija zem vārda, un vārda beigās - šķība jautājumzīme. sākumā likās, ka pasvītroti rupjie vārdi, grāmatas vidū svītrojumi beidzās, tad atkal atsākās, grāmatas beigās, pārauga citā kvalitātē, und, wenn ich jetzt daran denke, it really makes sense, sistēma ir skaidra, un arī pasvītrotāja personība, nez, ko jūs par to domājat? to pašu, ko es?

* Sūds?, kas tā par īsto dzīvi!
* Vēl vairāk sačakarēts? vakars nemaz nav iespējams.
* Ja sieviete ir tava, tad tava, īsts vīrietis savā īpašumā? ne ar vienu nedrīkst dalīties.
* Nesu mājās bulciņas un šņabi?
* Paskaties uz mani - īsts vīrietis nekad neguļ viens!
* Bet ko vispār vajag vīrietim - labi paēst, iedzert, pamīlēt sievieti un labi izgulēties, pārējais viss ir sūds!!.
* Un viņa gulēs ar mani tad, kad es to gribēšu, nevis tad, kad viņai ienāks prātā. HA! (ha pierakstīts ar roku)
* Dievu sauca Adelaide.???