nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
valts ernštreits 
Iedzer. Varbūt kļūs vieglāk.

Dziļā, slapjā stihija. Ziema. Griesti. Istabas griesti.
Baltas plaisas savienojas un izbeidzas stūri. Pil. Nāve kā viss, kam
iespējams ticēt.
Nesaki neko. Iedzer. Leduslaikmets kā realitāte. Tu kā sapnis.
Es kā trulums un nespēja piecelties. Man nav kur likt savu mīlestību.

Meitenes, kuras esmu mīlējis, kā cinisks atgādinājums par
neuzvaramajiem ienaidniekiem. Žalūzijas. Brīžiem gaisma un tumsa.
Laikam vairāk tumsa.
Un nespēja dzīvot.

Un dzīve, kas apstājusies un gurdeni skatās logā.
Un logs kā dzīve, kas risinās ārpus mums. Pasaule kā vārdu salikums,
un mēs kā spēle ar vārdiem. Viss garām.

Kibernētikas otrais likums. Nespēja parunāt. Iedzer, varbūt kļūs vieglāk.

Samts. Samtaina balss. Balss kā apsnidzis krūms un
izdzisusi spuldzīte koridorā. Koridors kā dzīves piepildījums. Un
nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā.

Komats. Un viss no sākuma.
Tevis noliegšana un atgriešanās pie tavām asinīm.
Nespēja radīt ko jaunu. Iedzer. Kļūs.
Comments 
12:02 pm
labi, es saņemšos smalki pamatotai atklātībai par taviem dzejoļiem, es zinu, ka jau sen solīju.

piekrītu ka grāmata nav tas kas kopa.
This page was loaded May 7th 2024, 1:21 pm GMT.