es atceros tevi ar mokām, dvēseles pagrīdniece bet šausmīga tevistiece staro no manām rokām
nav runa par slepkavu cimdiem kas līdzētu maskēt šo grēku pūli es noguris pētu tādu kā es gan ir simtiem
es atceros tevi ar mokām tu saliktā pagātnē dzīvo bet spožums man vēl ir uz rokām un mīlamā - bezgalīgs lērums tepat jau pa Rīgu tu plīvo es pūli kā grāmatu veru |
1. Doties aiz kalna pēc piena
un nomazgāt bērniem kājas
2. Kājot pret zāļaino ceļu
Miegties pret rietošo sauli
3. Ieiet sētsvidū, apmīļot suni
runāt ar saimnieci, justies
piederīgam un iederīgam
kaut māņi un laipnība vien.
4. Aizbērt plaisu ar saulrieta stariem
ar kaķi uz malkas grēdas,
ar siena kaudzēm, ar puķēm, ar pļavām
saudzīgi cilāt pēdas.
5. Iemānīt mutes kaktiņos smaidu
6. Atpakaļceļā mest gaisā bērnus
kas atskrējuši tev pretī.
7. Nomazgāt bērniem kājas
Un parādīt grāmatā bildes
8. Naktī šo sarakstu iznīcināt
Un skatīties melnajā plaisā.
(c) K.E.