JA NEBŪTU TĀ BIJIS, DIEZ VAI ES TO BŪTU PASTĀSTĪJIS
teksta mirdzošie fragmenti zūd mirstīgā biosfērā. tikai saksofons vēl deg ar pēdējo dvašu un klavieres. tā PROMESOŠĀ ir balerīna pēc lidojuma ierodas arī viņa IESPIESTIES STARP SKAŅĀM iemieso izdejo ar vislielāko rūpību visu repertuāru pēkšņi zvaigzne, kas paslēpta kabatā sāk dedzināt tev pirkstus. tu dosies uz citu planētu labi zinot ka šeit viss jau ir pateikts
UZRAKSTS
Saule atdarās tavā plaukstā saule appludina tavu dzirdi. nekas neilgst; pašlaik tu lec pirmskolas smilšu kastē; noglāsti bērnus, kam tu varētu būt vectēvs; šeit ir tas pakalns, no kura tu noraugies uz pirmā pasaules kara kaujām. šāviņi absurdi rikošetē tavās dzīslās; tavs galvaskauss ir pilns ar prettanku grāvjiem tranšejām dzeloņstieplēm. Nav zināms vai tu pabeigsi šo grāmatu pirms tev pašam pienāks beigas. Vajadzētu pastāvēt kaut kādam augstākam saprātam vismaz kā atklāsmei - saprātam, kurš tevi mudina uz rakstīšanas pašnāvniecisko rīcību kad tev uz dažām sekundēm iešaujas prātā visi dzīves stāsti papīrlapas malā kur tu sēdi un raudi
KLUSUMA MŪZIKA
viens pats...acis lasa interviju ar jānu gabareku (rāmu norvēģi fjorda krastā kur reiz gulēja aiola arfa) viņš pūlas apjēgt ozona molekulu svaru kuras pūkaini saplīst ausīs (šķautnie auzu graudi atrodas tālu barojot citu pasauļu populācijas šeit ziemeļi izbauda pelnīto klusumu) viens pats...neviens taču neietrieks har- pūnas man tieši sirdī lai nu kā bet es esmu viens no tiem kuri lemti izzušanai vientuļnieku medības jau ir sasniegušas savu apogeju un pie tam tas ir netaisnīgi ka šādā globālā drūzmā tev pienākto kāda telpa kur tu varētu meditēt...brālības jūtas ir daudz stiprākas vientulībā un tās izšķīst pūļa skābē; tāpēc kāda vientuļa saksofona skaņa atbalsojoties ie- spraucas starp dažiem vārdiem kurus blaga uzrakstījis zem pilnmēness 1919 gadā; uz brīdi pasaule atkal izjūt līdzsvara ideju
PUĶU FIESTA
vienīgi piliens dimants no dubļu jūras smaids un tavas acis
dvēseles sazaļošana
droša zīme ka pavasaris vēl atgriezīsies
SARAKSTE
vēstule kā nākas paslēpta kladē klade zem spilvena spilvens zem sirds bet sirds kā nākas paslēpta vēstules vidū.
no rumāņu valodas atdzejojis Leons Briedis | |