piedod man nakts ka atkal par tevi rakstu
bet kāpēc gar pakšiem staigā un laizi palodzi
redzēji man aiz loga mazu pūcīti?
tobrīd ar pusi muguras biju mirusi
piespied pie stikla plakanu sviedrainu sainīti
tā man ir seja saki un drusku samulsti

no autobusa uz māju kopš dienas tās vilkies uz priekškājām
baloži miglu un asinis noknābā blokmājām
sarkanās līnijas palika visur kur tu biji līdusi
varu tev paglaudīt kāju bet ej nu tu sazini
plēvīti baltu virs galvas velk rīts tu jau sareci
vienīgi nakts tev vēl nāks un atsūkās palodzi