(teejas jaunības dzejolis, variācija par h.i., vispār slikts, bet izrādījās, lemts viņam loopot)
es tikai palūdzu izņēmumu
es gribēju šonakt tev neteikt to runu
kā kaķis gribēju pasēdēt blakus
un ļaut lai tu man paglaudi matus
bet kāpēc tu atkal tik dusmīgi čuksti
un kāpēc tu atkal man pieprasi pusi
un vārdi krīt zemē un izirst pa daļām
un vārdi kā bites: viens otram tik garām | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tu jau teici un es arī teicu, ka es neko nesaprotu no dzejoļiem, bet nu šitas man nelikās slikts, man viņš likās labāks par tiem citiem taviem, jo viņā kaut kāda konstrukcija bija. jo man tie daudzi tavi dzejoļi nepatīk.
un tas ir tieši tāpat, kā tu reiz teici par filmām, ka tu varētu būt vislabākais kritiķis, jo neko nezini par filmu analīzi.
es neko nezinu par dzejas analīzi, bet varu pateikt, kas man patīk un kas ne. un šis man patika, bet daudzi citi ne.