kad menti ielenei ar lūpukrāsu
uzzīmēja milzīgu muti kas smejas
mentāli mēs likām tos mierā
taču fiziski pārvērtām viņus sejās

garām klīstošu suņu mēles laizīja
viņu saprāta atliekas no bruģa
vai atceries kā mēs to ieleni
atdzīvinājām uz pamesta kuģa

arī viņa izrādījās dzejniece
lai gan patēvs tai pērtiķis bija
vēl šodien, teica ielene, atmiņu ielīksmo
viņa izvadīšanas melodija

vai atceries, kādi bijām mēs
kādas bij' mūsu mēnesnīcā ienirušās sejas
mēs gaidījām, kad beidzot mūs arestēs
jo nebijām cēlušies no pērtiķiem, bet no dzejas

dzēruši tikai viens otru
mēs devāmies prom no ostas
menti kā pirmie cilvēki
atklāja uguni un sakārtoja jostas

nu mēs bijām kļuvuši kā ziedi
cauri vīdēja zvaigznes un kuģu masti
mēs trijatā dziedājām skaļi
būt nošautiem ir tik neparasti

bāku ugunis liesmoja līdzās
vai tur eņģeļi bija vai ārsti
ja esi pērtiķis vai ments
saulpuķu sēklas pat mirušam bārsti

vai atceries, kādi bijām mēs
kādas bij mūsu mēnesnīcā ienirušās sejas
mēs gaidījām, kad beidzot mūs arestēs
jo nebijām cēlušies no pērtiķiem,bet no dzejas

un tomēr mēs izdzīvojām
eņģeļu pilna bija reanimācijas ēka
tie dziedāja: menti cēlušies no mentiem
jūs - no 139. psalmā apslēptā spēka

(kaspars dimiters "atgriešanās psalmā")

nu tad vēl vienu :)

viņai bij vajadzīgs ārsts
vīrs viņu atrada bālu
pēc novadu reformas
ambulances ir ļoti tālu
viņai sen vairs nav spēka
viņa kā vērsis strādā
bet jūtas kā šakālis
iedzīts sievietes ādā
( ... tālāk ... )
(k.dimiters 'mīlestība')

Jānis Zanders
Izmaiņas
---------------------

Jūtu izmaiņas
Kaut kas noticis ar maniem dzejoļiem
Kaut kā savādāk suņi rej un lapas skandina
Lasu Gilvika īsās rindiņas par vārdiem
Kad tie kļust smagi
Arvien grūtāk ir tos izdabūt uz baltām lapām
Pirms tie vēl nav izplēsuši tajās caurumus
Skatos augšup kur nav vairs neviena balta mākonīša
Saule vilku spalvas kamolā
Nevaru saprast kas ir noticis šajās dienās
Vien nojaušu to kas būs
Sarkanu lapu kaudze mums tuvojas no ziemeļiem