Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
Apgaismotāju strupceļš 
17.-Aug-2020 01:51 pm
Vēl pirms gadiem simts jaunie cilvēki - gan meitenes, gan puiši, - no “pieklājīgām ģimenēm” prata gana ciešami spēlēt kādu mūzikas instrumentu, tikpat ciešami zīmēt – bez dievišķās dzirksts, taču tehniskās pamatiemaņas bija. Lielo sociālo pārmaiņu rezultātā šīs prasmes sabiedrībā samazinājās. Tā kā masu izglītības gadījumā nevienai valstij nav tādu resursu, lai šādu apmācību īstenotu visiem, “pēc noklusējuma” tiek pieņemts, ka šādas iemaņas nepieciešamas tikai apdāvinātiem, bet pārējiem gluži vienkārši “nav dots”.

Vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē glītrakstīšana bija mācību priekšmets pamatskolā (nemaz nerunāsim par gs. pirmo pusi, kad rakstīja ar rakstāmspalvu), un daudzmaz glīti rakstīt bija iedresēti it visi pamatskolas beidzēji. Gadiem skolēni mocījās, rakstīja un pārrakstīja līdz asarām, līdz prasme tika apgūta līdz automātiskumam. Bet bērnu mocīšana (t.i. iemācīšanās sevi piespiest darīt ko garlaicīgu miglā tītas nākotnes vārdā) vairs nav atbalstāma, un nu to nedara. Pieļauju, ka pēc pārdesmit gadiem lielākā daļa ļaužu nemācēs rakstīt ar roku. Tas visnotaļ tiek apspriests. Dzirdēju no Somijas kolēģiem, ka vispārējās digitalizācijas vidē nav jēgas skolasbērnus spiest rakstīt ar roku, ja dzīvē viņiem vienīgā reāli nepieciešamā prasme būs māka parakstīties (lai gan elektroniskais paraksts arī to var izspiest no sadzīves) – lai raksta datorā. Vismaz skolotājs spēs izlasīt.

Un tad pats no sevis ieviesīsies uzskats, ka skaists un salasāms rokraksts ir talanta pazīme, bet no dabas neapdāvinātie, tie lai raksta drukātiem burtiņiem (ja nu kādreiz uz šķūnīša sienas jāatstāj grafiti). Kaligrāfija būs īpaši apdāvinātu nedaudzu ļaužu prerogatīva, pielīdzināma citām augstās mākslas jomām.

Tas ir neizbēgams un neatgriezenisks process, jo absolūti jebkurā jomā tehniskās iemaņas iemaņas var apgūt tikai ilgstošas, garlaicīgas un nepatīkamas dresūras rezultātā. Tāpēc, ja vēlamies, lai cilvēks ko sasniegtu vieglatlētikā, viņam ir katru dienu sevi jāpiespiež un jāskrien, bokserim – mēnešiem un gadiem jāpārvar savu “negribu” un jālēkā ar lecamauklu, hokejistam – gadiem ik dienu jāveic pietupienus utt. Bez šīm mocībām kaut ko sasniegt var tikai tie nedaudzie, kam māte daba devusi talantu un interesi šī talanta realizēšanai. Bet kas ir talants? Izdošanās bez piepūles, interese, spēja pilnveidoties rotaļīgi un pat gūt procesā prieku apgūstot to, kas citam prasītu atkārtošanu vēl un vēl līdz riebumam.

Ja nabaga ģimnāzists aizpagājušajā gadsimtā pārrakstīja Tacitu simtiem reižu barga skolmeistara uzraudzībā, lai ar gadiem panāktu visai augstajiem standartiem atbilstošas iemaņas, tad mūsdienās mēs nepieļaujam šādu bērnu mocīšanu. Taču bez piespiešanās mācīšanās kļūst neiespējama, un kā rezultāts ir tas, ka zīmē tikai tie, kam ir talants, rēķina tikai tie, kam ir talants, sporto tikai tie, kam ir talants, muzicē tikai tie, kam ir talants. Savukārt absolūtais vairums “neapdāvināto” neko no tā nedara un nespēj, jo piespiest pārvarēt savu “negribu” ir slikti (piespiešana un piespiešanās pēc definīcijas ir slikti), bet pielikt katram netalantīgajam trīs skolotājus, kas nu rādīs trikus un kā viņu ieinteresēs – nav un nebūs resursu. Gluši tāpat kā neviens nespēs ieinteresēt padsmitnieku mazgāt traukus un sakopt savu istabu.

Šķiet, notiek neapturama skolasbērnu separācija talantīgajos un neapdāvinātajos. Vai tas ir labi, vai slikti – neņemos spriest. Iespējams, ka viss norit tā, kā māte daba noteikusi, un jāatzīst, ka Apgaismība bijusi tikai viena no kārtējām nerealizējamajām utopijām cilvēces vēsturē.
Comments 
17.-Aug-2020 02:16 pm
Vot, vot. Mani sakaitināja fakts, ka mūziku un vizuālo mākslu nodēvēja par "spēju priekšmetiem". Johaidī, kad ar lielu spiedienu apguvu algebru, kas ne visai padevās un neraisīja nekādu patiku, neviens par manu spēju vai nespēju līmeni nevaicāja.
17.-Aug-2020 03:14 pm
Tas, manuprāt, vairāk no metodikas izriet. Raugi, algebrā skolotājs klases priekšā vismaz mēģina kaut ko skaidrot, un tikai tad liek rēķināt uzdevumus. Un, ja pielec, kā veidojas formula, to var saskatīt visās izteiksmēs un uzdevumu risināšana kļūst par tīro tehnikas un koncentrēšanās spēli.

Savukārt, zīmēšanā un mūzikā vismaz manā pieredzē ir bijis tā: uzliek uz galdiņa kaut kādu objektu, vai grāmatā liek uzšķirt dziesmas tekstu - un rauj vaļā, kā sanāk. Nu ja sūdīgi sanāk, tad liecībā trijnieks. Un ne vismazākās poņas, ko darīt, kā iedziļināties, kā darīt labāk...
17.-Aug-2020 03:19 pm
T.i., valodās, matemātikā u.c. skolotāji cenšas izveidot kaut kādas iemaņas un prasmes. Savukārt, mūzikā, zīmēšanā un bieži vien arī sportā tikai nosaka jau esošo spēju līmeni. (Kam, manuprāt, tā nevajadzētu būt.)
17.-Aug-2020 02:37 pm
Paliek nepierādīts, kāpēc tieši prasme glīti rakstīt ar roku ir tik izcila? Tavi spriedumi vēlreiz apstiprina tavu vēlmi pēc elitisma bez racionāla pamata.

Ļoti pamācoši bija zviedru psihologa K. Eriksona pētījumi par praktisko apmācību. Viņš varēja iemācīt randomiem, ne īpašiem talantīgiem cilvēkiem atcerēties ļoti garas skaitļu virknes. Problēma ir tajā, ka šīs spējas nebija pārnesamas uz citām sfērām. Prasme atcerēties skaitļus negarantēja spēju atcerēties, piemēram, burtus.

Viņš nenoliedz, ka talanti pastāv, bet uzsver, ka regulārai praksei ir ļoti liela nozīme. Bet šeit svarīgas ir cilvēka vēlmes. Nav jāspiež visiem apgūt mūziku, gleznošanu vai vienalga ko. Lai to dara tie, kam ir interesanti. Bet citādi vajag tomēr skolās apgūt prasmes, kas ir būtiskas mūsdienās, un tas noteikti ietver minimālas zināšanas matemātika, finansēs, plānošanā, valodās u.tml. Tur tiešām nedrīkst pieņemt “negribu”, un piespiešana ir vajadzīga (pēc tam, kad pozitīvā motivācija nav nostrādājusi).
17.-Aug-2020 04:00 pm
Pēc šīs loģikas arī ne jo ja viņš būs ģeniāls matemātiķis vai mākslinieks tad viņam būs personiskie tulki un finansisti.
17.-Aug-2020 04:13 pm
Tie būs retāki gadījumi. Vairums bērnu ir jāsagatavo normālai dzīvei, kurā viņi var būt labi profesionāļi, amatnieki, uzņēmēji, politiķi utt.
17.-Aug-2020 04:15 pm
Es domāju ka sākotnēji ir vērts visus gatavot tā lai tai ``normālai dzīvei`` paliek pēc iespējas mazāk.
17.-Aug-2020 04:22 pm
Tas ir riskants pasākums. Bija stāsts par Laszlo Polgāra meitām, kuras apmācīja kļūt par šaha čempionēm. Veiksmes stāsts, tikai galu galā šaha spēles prasmes ir šovbizness. Tām nav praktiskas nozīmes, un prasmes šajā jomā nekādi nav pārnesamas uz citām jomām.

Mums jau tā ir pārāk daudz šovbiznesa, arī sports pieder šai kategorijai. Lūk, talantīgi matemātiķi vai fiziķi jau būtu cita lieta.
17.-Aug-2020 04:24 pm
Jā, domāts bija matemātiķi fiziķi ķīmiķi bioloģi inženieri ārsti utt
17.-Aug-2020 02:40 pm
Par glītrakstīšanu nepiekrītu. Tā bija viena no manam mīļākajām stundām, taču ikdienas rokrakstam nebija nekāda sakara ar to, kas bija glītrakstīšanas burtnīcā. Rokraksts ir psihes, nevis dresūras spogulis.
Pie viena vērts atcerēties, ka pirms datorizdruku laikmeta bija tādi amati kā daiļrakstītājs, kurš salasāmi aizpildīja dokumentus - visādas apliecības. Šim darbam nebija nekāda sakara ar inteliģenci. Klasē vissmukākie rokraksti bija meitenēm, kuru vidējā atzīme bija trijnieks.
17.-Aug-2020 03:50 pm
Un pirms daiļrakstītājiem bija rakstītāji, kas spēja vispār uzrakstīt vēstules tiem, kas to neprata, un lasītāji, kas spēja tās nolasīt saņēmējiem.
17.-Aug-2020 10:28 pm
eh. Un tad bija tie pusparalizētie ciema plānprātiņi, kuriem ļāva izdarīt ierakstus baznīcu grāmatās.

Ārsti nobāl un nervozi pīpē koridorā pret tiem drausmīgajiem seno laiku rokrakstiem. Vista ar nocirstu galvu raksta labāk.
17.-Aug-2020 03:14 pm
Mani atkal fascinē negribas tolerēšanas fakts ģimenēs. Kopš esmu spiesta ikdienā saskarties ar pusaudžiem sava dzīves biedra rodņā, sajūsmā gārdzu katru reizi, ka jaunieši drīkst negribēt. Un negrib arī. Negrib pilnīgi neko. Tas tiek pieņemts kā norma. Negrib arī jobijus un izklaides, par strādāšanu un mācībām pat nerunājāt.

No vienas puses ir trakoti jāpiespiež sevi neuzvilkties par tēmu "kad mēs augām...", no otras puses varbūt arī jāļauj tam planktonam sazelt. Būs vaļiem ko baroties.
17.-Aug-2020 06:00 pm
vārda "vaļiem" vietā es lasu "aziātiem" :)
17.-Aug-2020 03:15 pm
Ideālā veidā skološana būtu, sekojot interesēm. Ja interesē vulkāni, mācās par vulkāniem, ja krāsas, tad par tām. Bet nu piekrītu, bez piepūles nav rezultātu. Cilvēki ir sarežģīti un pārsteidzoši, it īpaši, ņemot vērā cik maz vēl zinam par sevi gan indivīda, gan sabiedrības līmeņos. Man pat šķiet, ka tie aspekti, ko piemini, nav tikai laiku maiņu pazīmes vai tehnoloģiju ietekme, bet, iespējams, simptomi uzvedības izmaiņām sakarā ar populācijas pieaugumu. Tāpat kā baktērijām - to pulka lielums nosaka individuālu vienību aktivitātes.
17.-Aug-2020 03:58 pm
Vai tur nav tas efekts, ka talantīgi ir ja ne visi tad lielākā daļa tikai katrs kaut kur citur un te galvenais ir atrast kur? Un tad kad atradīsies pareizsas - tad jau viņam patiks, arī bez mocīšanās.
17.-Aug-2020 04:03 pm
Un vēl es atceros to burkšķēšanu [kkur ēģiptes vidus valsts rakstu avotos bija] ka jaunatne vispār izlaidusies, tagad redz visu pierkaksta, atcerēties vairs nejēdz. Nākamā burkšķēšana pēc Gūtenberga, ka tagad jau grāmatas redz iespiež un tās mētājas visur un visi izlaidušies.
17.-Aug-2020 04:06 pm
"Bez šīm mocībām kaut ko sasniegt var tikai tie nedaudzie, kam māte daba devusi talantu un interesi šī talanta realizēšanai. Bet kas ir talants? Izdošanās bez piepūles, interese, spēja pilnveidoties rotaļīgi un pat gūt procesā prieku apgūstot to, kas citam prasītu atkārtošanu vēl un vēl līdz riebumam."

Neviens no man pazīstamajiem talantīgajiem cilvēkiem šim aprakstam neatbilst. Parasti talants izpaužas tajā, ka padodas vieglāk nekā vairumam, nevis, ka padodas bez piepūles. Bērniņi, kas iet mūzikas skolās, ja grib kaut ko sasniegt, spēlē savus instrumentus katru dienu pa vairākām stundām - jā, arī t.s. brīvdienās un brīvlaikos, kamēr vienaudži atpūšas. Uz Latvijas akadēmiskās skatuves šobrīd spožāk mirdzošās zvaigznes savulaik vidusskolā mācoties to darīja ļoti nosacīti - t.i., vidusskolā mācījās nosacīti - tajā brīdī, kad notiek gatavošanās koncertiem un konkursiem un spēlēts tiek pa 6-8 stundām dienā, vispārējās izglītības priekšmeti parasti tiek atbīdīti kaut kur ļoti tālā 2. plānā.

"Iespējams, ka viss norit tā, kā māte daba noteikusi, un jāatzīst, ka Apgaismība bijusi tikai viena no kārtējām nerealizējamajām utopijām cilvēces vēsturē."

Es domāju, ka galvenais ieguvums ir tas, ka nav jābūt "no labas ģimenes", lai rastu iespēju talantiem izpausties.
17.-Aug-2020 04:16 pm
Nu jā apgaismība nav par to ka visi vienādi, tā ir par to, ka visiem ir iespēja.
17.-Aug-2020 04:28 pm
Tieši tā, tādēļ neredzu nekādu Apgaismības Strupceļu tajā, ka bagāto labo ģimeņu bērni ne visi vairs mācās spēlēt klavieres. Ir krietni labāk un noderīgāk, ka iespēja mācīties spēlēt klavieres ir visiem, kuriem uz to ir lielāks talants, tai skaitā tiem, kas nāk ne no īpaši bagātām labām ģimenēm.
17.-Aug-2020 10:24 pm
Hme. Principā, viena no divām lietām, kas mūs atšķir no visa pārējā, ir prasme lietot pirkstus.

Nu, teiksim, bija.
This page was loaded Dec 19. 2024, 5:08 pm GMT.