Tas, manuprāt, vairāk no metodikas izriet. Raugi, algebrā skolotājs klases priekšā vismaz mēģina kaut ko skaidrot, un tikai tad liek rēķināt uzdevumus. Un, ja pielec, kā veidojas formula, to var saskatīt visās izteiksmēs un uzdevumu risināšana kļūst par tīro tehnikas un koncentrēšanās spēli.

Savukārt, zīmēšanā un mūzikā vismaz manā pieredzē ir bijis tā: uzliek uz galdiņa kaut kādu objektu, vai grāmatā liek uzšķirt dziesmas tekstu - un rauj vaļā, kā sanāk. Nu ja sūdīgi sanāk, tad liecībā trijnieks. Un ne vismazākās poņas, ko darīt, kā iedziļināties, kā darīt labāk...