September 2021   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

Darbi un nedarbi

Posted on 2021.09.11 at 12:36
Tā nu diemžēl ir, ka no visām attiecībām vistizlāk man padodas darba attiecības. Ar ģimeni, draugiem un pasauli, šķiet, sadzīvoju labi, arī viņi nesūdzas. Bet nu tās mūžīgās mokas ar darbiem... Laiks iet, nevaru izdomāt, ko īsti darīt, sāk vajadzēt naudu... Vārdu sakot, vismaz uz vienu dienu esmu pierakstījusies proletariāta rindās un došos uz populāru kosmētikas uzņēmumu palīgdarbos. Pirmais (neklātienes) iespaids ir šokējošs - atklāju, ka vīriešiem stundā tiek maksāts par eiro vairāk. Jo redziet, viņi arī krauj smagumus līdz 30kg. Bet sievietes drīkst tikai līdz 10kg, tā nosaka likums. Man tas liekas ārkārtīgi netaisnīgi - lai būtu šie smaguma ierobežojumi, bet likums taču nenosaka stundas likmi! Un to dara uzņēmums, kas ir viss tāds trendīgs, sociāli atbildīgs, ražo kosmētiku tipa "mūsdienīgām, jaunām sievietēm". Jūtos kā Nezinītis, kas taisās doties uz kapitālistisko Mēnesi. Ja neaizmirsīšu, ziņošu jums, kā tur īsti ir.

Posted on 2021.04.22 at 20:35
Ļubov Soboļ latviski būtu Mīlestība Sabule.

Posted on 2021.01.09 at 09:40
Diez, vai esmu vienīgais cilvēks Latvijā un Krievijā, kam derdzas Raimonda Paula humors? Tik ļoti, ka tikko izslēdzu radio, lai neklausītos, ko viņš stāsta par savām ex-sievietēm, ar kurām viņam paveicies, jo viņas visas nomirušas. Mana galva šos jokus un arī intonāciju, kādā tie tiek stāstīti, uztver kā kaut ko cinisku, lētu un ļoti nepatīkamu. No otras puses, šī uztvere laikam jau mani nošķir no tautas, un tas tā sērīgi.

Posted on 2020.11.07 at 22:58
Vecais, trakais trollis aizdzīts atpakaļ purvā. Iespējams, drīz kliegdami brēkdami turp diebs arī mazie troļļi. Uzpūš vējš, no pils sienām nolobās kvēpi. Nemaz nezināju, ka man tas tik nozīmīgi.

Posted on 2020.04.21 at 22:26
Current Mood: enraged
Jūs esat kādreiz devuši kukuli ārstam? Vai šim procesam ir kāda īpaša forma? Teksti? Ko darīt ar acu skatienu? (galdā? sāņus? kukuļņēmējam acīs?)

Posted on 2020.04.11 at 14:49

"Mūsu draudzē mēris paņēma divas trešdaļas ļaužu. Likās, ka cilvēku trūkums liks tīrumiem aizaugt ar mežu un mājām sakrist. Tas tomēr nenotika. Dzīvi palikušie apsēja laukus cik varēdami. Mājas drīz vien pildījās ar bērnu smiekliem un čalošanu. Ja kādu tīrumu tēvs uz laiku aizlaida atmatā, tad dēli paaugot atkal visu uzplēsa un apsēja. Auga jauna paaudze, kas nebija redzējusi kaŗu un mēŗa postu. Neticīgi un bez lielas ziņkārības viņi tagad klausās stāstos par tiem."

Kārlis Ābele
"Dāldeŗu kalējs"
Salas apgāds, Sidneja, 1958


Posted on 2020.03.29 at 00:59
Jaunais "gaņau" ir klāt. Viņu sauc "bez mazvai".

Posted on 2019.05.12 at 22:37
Current Mood: grumpy
Šovakar man vienīgajai nepareiza dzīve. Jāiet gulēt.

Sansusī

Posted on 2018.08.13 at 00:03
Muzikālie, teatrālie un gastronomiskie piedzīvojumi. Laikapstākļu rokenrols, kas neielīksmo, toties piešķir visam varonības un neaizmirstamības garšu. Neapmeklēta zaļumballe. Apmeklēta 20 min.diskotēka. Fizikas panku skolotāja (birste pie galvas). Gribu nākamgad atkal.

Posted on 2018.08.03 at 11:29
3. trolejbuss baigi labais. Kondicionē, un varu izstiept kāju, ceļojot uz pārsiešanu Traumās. Tas viss norisinās Rīgā, dāmas un kungi.

Posted on 2018.05.14 at 18:16
Man tik ļoti patīk staigāt. Es kādreiz varētu aizmigt ejot, tāpat kā citi aizmieg pie televizora.

Posted on 2017.12.29 at 20:08
Kāpēc jūs tik bieži lietojat vārdu "toksisks"? Indīgs, indīgs! Ļoti indīgs! Kas vainas ar indīgumu?

Posted on 2017.07.05 at 15:32
Rīt tiekam prom no Palermo! Urā! Jo te ir dikti smirdīgi. Liekas, lielākā daļa iedzīvotāju dabiskās vajadzības kārto svaigā gaisā.
Protams, ir arī skaisti brīži. Vislabāk man patīk parki, ar palmām, skulptūrām un milzu kaktusiem. Arī tīrība parkos tiek respektēta.
Cilvēki tik temperamentīgi, ka tagad esmu sabijusies es un pārvērtusies atpakaļ par latvieti.Ak, tikai nevaicājiet man neko! Bet nevīrs azartiski runājas itāliski, tikko ir iespēja. Tā mēs uzzinām, kur kas atrodas.

Posted on 2017.07.01 at 22:32
Mēs ar nevīru braucam uz Kauņu. Notiek nacionalitāšu inversija. Mēs kļūstam par krieviem - skaļi, daudz un atbrīvoti tērzējam. Ēdam ēdienus, kas kraukšķ un smaržo. Bez ceremonijām piebāžam eju starp krēsliem ar savām somām. Burkšķam, ka stjuarte kā pirmo valodu neizvēlas latviešu.
Mums blakus sēž īsti krievi. Sabijušies, klusi, intraverti. Laikam pārvēršas par latviešiem

Atlidojuši

Posted on 2017.03.16 at 12:19
Current Mood: optimistic
Pavasaris is coming soon, drīz būs arī grači priļeķeļi, un, kā allaž pavasaros, atlidos arī BG. Ar simfonisko orķestri, paldies Dievam. Vairs nebūs jānožēlo, ka Cēsīs nebiju uz šo performanci.
Biļetes jau kabatā, urā!
Un ēst nav gandrīz nekā, hip, hip urā!
Bet sauļe spīž!

Posted on 2017.03.09 at 22:21
Current Mood: refreshed
Tags:
Šovakar, šovakar, šovakar! Man bija autobraukšana ar instruktoru N., kuru nošpikoju no Himēras. Sapratu, cik man ļoti vajag, lai cilvēks, ar kuru man jākontaktējas, no kura man jāmācās, runā! Viņš to drīkst darīt pat čutj par daudz, pofig! Iepriekšējais instruktors (sauksim viņu par I. - jo Iepriekšējais) ar savu superkorekto attieksmi, kuras galvenās izpausmes bija atzinīga klusēšana vai indīga klusēšana, bija novedis mani ārprātā. Iespējams, tās ir kaut kādas bērnības traumas sekas, taču es to nevaru mainīt - klusēšana ir viens no galvenajiem stresoriem. Instruktors N. muld visu laiku, es jūtu, ka arī drīkstu muldēt un komentēt savas darbības, un man vairs nav bail, un mani vairs neinteresē, cik ir pulkstenis. Pie instruktora I. mani tas interesēja visu laiku, jo kā tu, cilvēks, neinteresēsies par to, pēc cik minūtēm tevi izlaidīs no moku kambara?! Drusku parādījas sajūta, ka, iespējams, iemācīšos ar` to braukšan`!

Posted on 2016.12.19 at 21:29
Braucu autobusā, kur šoferis lamājas gruzīniski. Tas nav Tbilisi, tas ir Rīgā!

Brīnumu lietas

Posted on 2016.11.01 at 14:12
Nokārtoju teorijas eksāmenu autoskolā, un tajā brīdī, tieši tajā brīdī, kad kļuva redzams, ka esmu nokārtojusi, sāka snigt pirmais sniegs. Es neteiktu, ka biju simtprocentīgi gatava eksāmenam, tāpēc pirms tā nolēmu, ka jebkurā gadījumā rezultātu uzticu Augstākam spēkam.

Mežapīle NT

Posted on 2016.10.05 at 16:30
Kamēr neaizmirstas, piektdien skatījos "Mežapīli" iekš NT. Ļoti patika, sāku domāt, kas. Formulēju: man ir kaifs no tā, ka mani necenšas ne izklaidēt, ne pārsteigt, ne uzjautrināt. Ne arī didaktiski "liek domāt", ne raudina vai jūtina. Arī garlaicīga nava. A kas ira? - stāsts pats sevi stāsta, tas ira! Iespējams, nozīme arī tam, ka šī ir pirmā Seņkova izrāde, ko redzu. Jo citi saka, ka iestudējums ir visnotaļ viņa stilā, jau tā kā velk uz atkārtošanos. Taču man piedūra, riktīgi piedūra. Šādas tādas neprecizitātes bija, taču nav vēlmes piečakarēties. Elementi - mūzika, scenogrāfija, kostīmi, gaismas, aktieri bija vietā, bija veselumā un mērķtiecībā. Un es biju pateicībā, ka varu to noskatīties.

Posted on 2016.09.29 at 15:58
Kaut kas jāieraksta, jo frendlistē jau kuro stundu nav izmaiņu. Man ir tēls par Hermaņa interviju televīzijā. Alvis runā kā pasaku Ansis, un mēs kā mazi bērni, mutes atplētuši, klausāmies. Nekā slikta tur nav. Bet nekāda praktiskā politika arī nesanāk. Tādi svētdienas pārspriedumi par futbolu pie alus glāzes, kas profesionālo sportu diez vai ietekmēs. Un dažās vietās ļoti smējos. Piemēram, pie replikas par diviem starpbrīžiem. Citi nesaprata, par ko smejos. Es, godīgi sakot, brīžiem arī ne. Bet smieklīgi, mīlīgi smieklīgi. Hm. Tieši JRT izrādēs mīļuma man kā reiz vienmēr ir pietrūcis.

Previous 20