Current Mood: refreshed
Šovakar, šovakar, šovakar! Man bija autobraukšana ar instruktoru N., kuru nošpikoju no Himēras. Sapratu, cik man ļoti vajag, lai cilvēks, ar kuru man jākontaktējas, no kura man jāmācās, runā! Viņš to drīkst darīt pat čutj par daudz, pofig! Iepriekšējais instruktors (sauksim viņu par I. - jo Iepriekšējais) ar savu superkorekto attieksmi, kuras galvenās izpausmes bija atzinīga klusēšana vai indīga klusēšana, bija novedis mani ārprātā. Iespējams, tās ir kaut kādas bērnības traumas sekas, taču es to nevaru mainīt - klusēšana ir viens no galvenajiem stresoriem. Instruktors N. muld visu laiku, es jūtu, ka arī drīkstu muldēt un komentēt savas darbības, un man vairs nav bail, un mani vairs neinteresē, cik ir pulkstenis. Pie instruktora I. mani tas interesēja visu laiku, jo kā tu, cilvēks, neinteresēsies par to, pēc cik minūtēm tevi izlaidīs no moku kambara?! Drusku parādījas sajūta, ka, iespējams, iemācīšos ar` to braukšan`!