Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
pretrunu pilna tā cilvēka daba, kas mētājas starp esošo un izdomāto 
15.-Aug-2020 10:16 am
No vienas puses, objektīvi redzam, ka tie ļautiņi ir ellē atšķirīgi. Un dumji šīs atšķirības ideoloģiski ignorēt, jo tās apzināti un neapzināti ietekmē tās savstarpējās attiecības. Proti, noteiktās situācijās ļoti nozīmīgs var izrādīties gan dzimums, gan vecums, gan ādas krāsa un ķermeņa uzbūve, gan ēšanas paradumi, veselības stāvoklis. Pat frizūra un matu krāsa. Visnotaļ reāla ir situācija, kad, neatkarīgi no tās neatkārtojamās iekšējās būtības, īsi cirptai blondīnei dod priekšroku pār čirkainu bruneti (un otrādi). Un tā nebūs nekāda diskriminācija, bet gluži vienkārši pārdomāta un pamatota izvēle.
No otras puses, mūsu civilizācijā dzīvs ir no kristietības nākušais postulāts, ka visi cilvēki statusā ir vienādi - vienlīdzīgi, līdztiesīgi utt., proti, egalitārisms.

Ja lietojam analoģijas (un man tās patīk lietot, jo tās palīdz labāk saprast), tad ar cilvēkiem ir kā ar suņiem, proti, suņi ir viena suga Lielā Darvina priekšā, taču suņu šķirnes ir visnotaļ atšķirīgas. Un būtu dumji apgalvot, ka čivava un dogs ir vienādi. Katrs suņa īpašnieks piekritīs, ka dažādām šķirnēm ir savas kopējās, no citām šķirnēm atšķirīgas, tikai konkrētajā šķirnē selekcijas ceļā izkoptas “rakstura” pamatiezīmes.

Tāpat ir arī ar cilvēkiem – vienādi mēs esam, kā jau pirmavots māca, tikai Dieva priekšā. Bet savstarpēji pat ļoti atšķirīgi. Tāpēc, lai kā pēdējos gadsimtos - kopš Apgaismības, - vara ir eksperimentējusi ar sabiedrības unifikācijas mēģinājumiem, tas sociums dalās apakšgrupās, kuras atšķiras ar uzvedību, manierēm, gaumi, izglītotību, interesēm un vērtībām.

Aizdomas, ka centieni ideoloģijas “visi cilvēki ir vienādi” vārdā kopš bērnības sabāzt visus vienā Prokrusta gultā ir un būs neveiksmīgi – cilvēku “šķirnes” atšķīrās, atšķiras un atšķirsies. Atsevišķie gadījumi, kad ar īpašu dresūru un laika patēriņu izdevies no sētas kranča izaudzināt medību suni, nekādi neietekmē kopējo situāciju – ir un paliek atsevišķi gadījumi. Un neviens kinologs nebāzēs savu pasaules skatījumu uz izņēmumiem. Atšķirībā no pedagogiem, kuriem tikai atsevišķie “veiksmes stāsti” ļauj uzturēt pie dzīvības dzelžaino turēšanos pie Svētā Pāvila mācības sadzīvē, vienā klasē un vienā solā liekot kopā dogu un čivavu kucēnus. Lai gan Pāvils tak par dvēseli runāja, nevis par talantu, prāta spējām un civilizētības līmeni.
Comments 
15.-Aug-2020 10:49 am
Cilvēki tomēr nav suņi, bet kaut kas vairāk. Lai gan vegāni cenšas mūs nolikt tikai suņu līmenī, es tam stingri nepiekrītu.
15.-Aug-2020 12:07 pm
nez. tas "kaut kas vairāk" tomēr ir tik ļoti plāns, ka citreiz liekas vispār nesamanāms.
15.-Aug-2020 12:13 pm
Neviens nesaka, ka cilvēki ir suņi. Cilvēki ir bezspalvainie primāti. Analoģiju lietoju tāpēc, ka atšķirības starp suņu šķirnēm visiem šķiet pašsaprotamas, bet starp cilvēku "šķirnēm" ideoloģisku iemeslu dēļ tiek noliegtas.
15.-Aug-2020 12:16 pm
tas tāpēc, ka cilvēkiem nav šķirņu...
15.-Aug-2020 01:10 pm
Nu ir etniskas grupas, kas vispār ir līdzīgi
15.-Aug-2020 01:18 pm
Varbūt. Tikai ņem vērā, ka čiauva no lielā doga atšķiras pēc svara un izmēriem kādas 10 reizes. Cilvēki, nu nezinu, tikai kādi 10 vai 20%.

Par to, ka klasē visus māca vienādi, parasti attiecina uz vienu etnisko grupu, nevis to, ka klasē ir sajauktas dažādas rases. Bērni ir dažādi un katram ir savs apguves veids un preferences, ka tiešām reizēm skolas, kur visu orientē uz statistisko vidējo, liekas tik muļķīgas.
15.-Aug-2020 01:30 pm
Ir. Tikai par to atšķirībām izteikties nav politkorekti augšminēto reliģisko postulātu ietekmē: subkultūras. Piemēram, Lancmanis un Kivičs, kur katrs pārstāv savu "šķirni" vienas bioloģiskās sugas ietvaros - atšķirība ir daudzkārt lielāka, nekā toiterjeram ar sanbernāru.
15.-Aug-2020 01:54 pm
Ģeogrāfiskie ierobežojumi varēja radīt rases un nacionālās atšķirības. Cilvēki agrāk migrēja daudz lēnāk. Bija kaut kādi dati, ka Viduslaiku Anglijā caurmēra cilvēks dzīves laikā ceļoja ne tālāk par 10 jūdzēm no savas dzīves vietas.

Bet kārtu un kastu radītās grupas fizioloģiskās atšķirības nešķiet ticamas. Pirmkārt, jau pārāk liela skaita atšķirība. Uz 100 zemniekiem varbūt bija 1 muižkungs. Turklāt šo aristokrātu mobilitāte noteikti bija daudz lielāka, līdz ar to arī ģenētiskā sajaukšanās daudz lielāka – precējās no lielāka attāluma utt.

Un kad šīs aristokrātu līnijas netika spēcīgi aizsargātas, bet vairāk balstījās uz meritokrātiju, tad ir novērojama liela sajaukšanās. Kāds varbūt bija nabadzīgs zemnieks, bet viņa bērni jau bija turīgi zemnieki, un attiecīgi viņu bērni jau studēja un kļuva par administratoriem pilsētās. Vai otrādi – turīgu vecāku bērni nolaidās un kļuva par parastiem strādniekiem.

Varbūt būt, ka ir zināmas atšķirības pēc IQ dažādām rasēm un nacionalitātēm, bet 1) šie pētījumi ir ļoti vāji, 2) nelielas atšķirības IQ līmenī ir pārvērtētas. Dažreiz kāda reģiona cilvēkiem ir zemāks IQ vides piesārņojuma (piemēram, svins ūdenī) vai ģenētiskas slimības dēļ, bet pat šie gadījumi ir tik reti un grūti nosakāmi, ka līdzvērtīgas atšķirības starp etniskām grupām visdrīzāk ir nebūtiskas.

Vislielākā ietekme visdrīzāk būs kultūrai. Labās ziņas ir tās, ka kultūru mainīt ir vieglāk nekā ģenētiku.
15.-Aug-2020 07:34 pm
Šajā ziņā interesanti ir palūkot 20. gs. sākuma fotogrāfijas, proti, cik krasi pat anatomiski atšķiras aristokrātija no zemniekiem.
Bet uzskaitītie sociālo liftu piemēri tak neko nepierāda, kā tikai to esamību. Lai cik attīstīti tie būtu un pieejami visiem, sabiedrība tik un tā separējas "šķirnēs". 20. gs. bija virkne unifikācijas centienu valsts mērogā, taču visi beigās izdgāzās - māte daba cilvēku izdomāto neņem vērā.
15.-Aug-2020 07:46 pm
Izklausās neticami par to anatomisko atšķirību. Visdrīzāk atšķirība ir bērnības uzturs un tamlīdzīgas lietas, kas ir vides ietekme, nevis ģenētiskas šķirnes.
15.-Aug-2020 09:24 pm
Uzturs, darba, sadzīves apstākļi tā kā nedaudz ietekmē ķermeni, ne?
Bet tev gan ir kaut kāds fetišs uz aristokrātiju.
15.-Aug-2020 11:14 pm
Taču tā noslāņošanās, kas notiek "dabiski", pilnīgi noteikti nav ģenētiska. Piedod, bet ja Tu nopietni tici, ka "aristokrātiskiem" vecākiem noteikti visi pēcnācēji n paaudzes pēc kārtas būs tikpat aristokrātiski, tad... baidos sarūgtināt, tā ir diezgan naiva un ne ar ko nepamatota ticība.
16.-Aug-2020 12:12 pm
Nekad neesmu neko tādu neesmu teicis, ka "visi".
15.-Aug-2020 01:17 pm
Analoģijas vājā vieta ir tā, ka suņu šķirnes ir speciāli izveidotas sistemātiskas selekcijas ceļā, speciāli savā starpā krustojot tikai indivīdus ar izvēlētajām pazīmēm. Attiecībā uz cilvēkiem, nekas tamlīdzīgs nekad nav noticis. Izņēmuma kārtā tu varbūt šo analoģiju vari pievilkt uz dažādām vēsturiskajām monarhijas grupām, kur krustošanās ilgstoši notikusi neliela skaita un radniecīgi tuvu indivīdu starpā, bet ne jau tev man jāstāsta par problēmām, ko tas radīja.
15.-Aug-2020 01:26 pm
Kārtu/kastu pastāvēšana tūkstošgades ir visnotaļ laba selekcija. Plus vēl dabiskā selekcija: ja sunītim vienalga, ar ko nokniebties, tad Hederas j-kdze gluži tā ar Bolderājas urlu treniņbiksēs krūmiņos papardes ziedu meklēt pēc pirmā uzaicinājuma neies. Sociālajās grupās darbojas itin laba dabiskā selekcija.
15.-Aug-2020 01:33 pm
No iepriekšējā posta redzams ka Indulgence tīri labprāt socializējas ar kaut kādiem šāda veida individiem, kopā patērējot sarūgušu miežu izvlikumu un tamlīdzīgi, kas varētu norādīt uz to ka šāda selekcija tomēr ir maz noturīga
15.-Aug-2020 01:39 pm
Tieši otrādi, dažām šķirnēm ar to savstarpējo kniebšanos ir pat fiziskas problēmas – jau pieminētie čiauvas un dogi to laikam fiziski nespēs.

Bet cilvēkiem pat ar stingru seksuālo morāli gadās aiziet pa kreisi. Bija kaut kādi pētījumi (laikam no ASV par nedaudz senāku periodu, ne gluži mūsdienām), ka 10% bērnu nav sava tēva bērni, viņiem to nezinot. Tā ideja, ka kāda aristokrāte nokniebjas ar uzaicināto santehniķi, varbūt nebija gluži norma, bet tomēr ik pa laikam gadījās.
15.-Aug-2020 02:01 pm
Šeit arī ir saprotama musulmaņu stigrie ierobežojumi attiecībā uz sievietēm – kur pat par sievietes atrašanos kopā ar vīrieti, kas nav radinieks, tiek bargi sodīta.

Jo musulmaņi labi zina, ka bez šādas bargas kontroles dabā notiks šie 10% bērni ne no tēva un nevēlas to pieļaut. Rietumu sabiedrībā tas nav aktuāli, jo nu jau vairums bērnus dzimst ārpus laulības. Netiek ar uzskatīts par nosodāmu, ka sievietei laulībā var būt bērns no iepriekšējām attiecībām utml.
15.-Aug-2020 07:44 pm
Tas absolūti nav par tēmu.
15.-Aug-2020 01:58 pm
Spriežot pēc ģenētikas pētījumiem, darbojas krietni vien sūdīgāk, nekā cilvēkiem to labpatīk un ir labpaticis atzīt. Patiešām, tikai par nelielām stingrā reprodukcijas kontrolē esošām grupām kā monarhijas par to var runāt, citādāk - cilvēki ir dikti piselīgi lopiņi, kuri pietiekami bieži atrod veidus kā apiet visādas sociālās un etniskās robežas, kurām it kā vajadzētu darboties endogāmijas uzturēšanai, un neseni Dienvidāfrikas un ASV vēstures piemēri rāda, ka starpgrupu reprodukcija notiek pat par spīti aizliedzošiem likumiem.
15.-Aug-2020 07:43 pm
Nus, kaut mūsu nacionālmarksistiskajā tradīcijā pieņemts uz "tautu" raudzīties kā zootehniķiem uz govju baru, kur galvenais pozitīvais rādītājs ir vaislība un produkcija, ģenētiskais mantojums ir pārāk lielu izkliedi, lai varētu runāt par patstāvīgām tendencēm.
Taču no otras puses, de facto redzam, ka šādas grupas pastān, un ja tās iznīdē (20 gs. unifikācijas eksperimenti), tad tikko iespēja, tās atjaunojas. Un atšķirības starp tām ir ievērojamas, pat par spīti audzināšanai un likumiem, kas vēl joprojām cenšas kā ierobežot separāciju.
15.-Aug-2020 08:05 pm
Ja ar "šādas grupas pastāv" tu domā suņu šķirnēm pielīdzināmas - tad nē, nepastāv gan. Lai selekcionētu cilvēku šķirni tādā nozīmē, tad tev būtu jāņem viena grupa un jātur viņi reproduktīvā izolācijā ~1000 gadus (jo cilvēki nevairojas tik strauji, kā suņi). Bet cilvēku vēsturē tā nenotiek, pat ģeogrāfiski diezgan izolētās vietās ik pa laikam kāds vai nu ar laivu atpeld, vai izdomā, ka līgaviņu sev sameklēs aiz trejdeviņām zemēm. Par Eiropas vēsturi un tās nepārtraukto tautu staigāšanu pat nerunāsim, ja.
15.-Aug-2020 09:13 pm
Kā jau te minēju, piemēram, Lancmanis un Kivičs katrs pārstāv savu grupu ("šķirni") vienas populācijas ietvaros - un atšķirība starp viņiem ir daudzkārt lielāka, nekā toiterjeram ar sanbernāru. Kultūratšķirības starp šādām grupām ir lielas, savstarpējā krustošanās visnotaļ minimāla pat mūsu visai brīvajos laikos kaut vai tāpēc vien, ka sociālās takas nekrustojas. Tb man šķiet, ka šādas grupas pastāv, bet egalitārisms ir prāta konstrukcija, kas dabā nestrādā.
15.-Aug-2020 11:10 pm
Redz, bet iespēja, ka lancmaņau zortes kvazi-aristokrātu ģimenē gadīsies pa kivičveidīgam bērnam un mazbērnam ir ārkārtīgi liela. Un arī otrādi - divi deģenerāti nejauši ņem un uztaisa sakarīgu gēnu kombināciju, kas, nonākot labvēlīgā vidē, izaug par apgarotu intelektuāli, arī nav nekāds retums. Es pedagoģijā esmu nostrādājusi gandrīz divdesmit gadus, man nav ilūziju nedz par profesoru, nedz proletāriešu atvasēm.

Un kas attiecas uz salīdzinājumu ar suņu šķirnēm - jebkurš tīršķirnes suns, norāvies no saites, priecīgi sapārosies ar piemērota lieluma citas šķirnes suni un radīs metisus, bieži vien ģenētiski daudz veiksmīgākus, bez tendences uz iedzimtām slimībām un specifiskām traumām, kas būtu raksturīgas tīršķirnīgajiem. Jo Dabasmāte gēnus līdzsvaro un jauc daudz meistarīgāk nekā profesionālie selekcionāri.
16.-Aug-2020 12:17 pm
Jā, bet tie ir izņēmumi, kas neietekmē kopējo tendenci. Vismaz man tā šķiet. Būs jāpalūko, ko sociālantropologi par to rakuši.

Visas manas pārdomas, kuras nekādi nevienam neuzspeiežu kā viedokli - vienkārši "skaļi domāju", - pamatā balstās uz empīriskiem vērojumiem. Proti, praktiski visi interesantie ļaudis, ko nācies sastapt, tomēr auguši starp grāmatām un to lasītpratēju vidē.
Esmu gan sastapis arī augsti mācītus ļaudis, kas izsitušies līdz akadēmiskajai videi no Sarkandaugavas ielām, taču viņos izteikti jūtams inteliģences trūkums (inteliģence un intelektuālisms nav viens un tas pats).
16.-Aug-2020 07:07 am
Izskatās, ka šī te suņu šķirņu analoģija tev nupat jau kļuvusi tik mīļa, ka esi gatavs to aizstāvēt par spīti tam, ka tai nav bioloģiska pamata. Nu, ko lai dara, dažreiz arī gudriem cilvēkiem tā gadās, ka poētiskā vērtība gūst virsroku pār faktuālo.

Ņemot vērā, kādas tik visādas cilvēku "šķirnes" var novērot pat vienas ģimenes ietvaros, tas tavs Lancmanis tik pat labi varētu būt arī Kiviča tēvs vai cits tuvs radinieks, jo bez ģenealoģijas faktu izziņas tu to nevari noteikt. :P
16.-Aug-2020 12:20 pm
Diemžēl es šo analoģiju izvēlējos tāpēc, ka manuprāt pat visai nereflektējošam cilvēkam tā varētu palīdzēt saprast, ka suga var būt viena, bet iekšējās gradācijas pat ļoti atšķirīgas. Diemžēl būšu kļūdījies, jo absolūtais vairums komentētāju to netver kā līdzību, bet gan kā pamatskolas uzdevumu bioloģijā, sāk par gēniem izteikties un tā. Mana vaina, ka nemāku domu noformulēt saprotami. Vai arī doma aplama, par spīti empīriski vērojamajam.
15.-Aug-2020 06:34 pm
"sunītim vienalga", to Tu velti.
15.-Aug-2020 07:56 pm
Liela daļu mūsdienu suņu šķirņu tika izveidotas pirms 100-150 gadiem. Un ar to nodarbojās bagāti cilvēki, kuri spēja atļauties uzturēt vairākus simtus vaislas dzīvnieku, selekcionējot pēcnācējus pēc striktiem eksterjēra un darba spēju atlases kritērijiem, nodalot nederīgos, un atlasot vajadzīgos līnijas turpināšanai.
Mūsdienās cilvēki vairojas nekontrolēti, pieprasot savai bērnu varzai pabalstus, bezmaksas izglītību un medicīnisko aprūpi.
16.-Aug-2020 12:21 pm
Es pavisam par ko citu.
15.-Aug-2020 07:09 pm
17.-Aug-2020 11:54 am
Cīņu ar vējdzirnavām vienmēr interesantāk ir vērot, kā tajā piedalīties.
This page was loaded Dec 29. 2024, 5:07 am GMT.