Spriežot pēc ģenētikas pētījumiem, darbojas krietni vien sūdīgāk, nekā cilvēkiem to labpatīk un ir labpaticis atzīt. Patiešām, tikai par nelielām stingrā reprodukcijas kontrolē esošām grupām kā monarhijas par to var runāt, citādāk - cilvēki ir dikti piselīgi lopiņi, kuri pietiekami bieži atrod veidus kā apiet visādas sociālās un etniskās robežas, kurām it kā vajadzētu darboties endogāmijas uzturēšanai, un neseni Dienvidāfrikas un ASV vēstures piemēri rāda, ka starpgrupu reprodukcija notiek pat par spīti aizliedzošiem likumiem.