Ģeogrāfiskie ierobežojumi varēja radīt rases un nacionālās atšķirības. Cilvēki agrāk migrēja daudz lēnāk. Bija kaut kādi dati, ka Viduslaiku Anglijā caurmēra cilvēks dzīves laikā ceļoja ne tālāk par 10 jūdzēm no savas dzīves vietas.

Bet kārtu un kastu radītās grupas fizioloģiskās atšķirības nešķiet ticamas. Pirmkārt, jau pārāk liela skaita atšķirība. Uz 100 zemniekiem varbūt bija 1 muižkungs. Turklāt šo aristokrātu mobilitāte noteikti bija daudz lielāka, līdz ar to arī ģenētiskā sajaukšanās daudz lielāka – precējās no lielāka attāluma utt.

Un kad šīs aristokrātu līnijas netika spēcīgi aizsargātas, bet vairāk balstījās uz meritokrātiju, tad ir novērojama liela sajaukšanās. Kāds varbūt bija nabadzīgs zemnieks, bet viņa bērni jau bija turīgi zemnieki, un attiecīgi viņu bērni jau studēja un kļuva par administratoriem pilsētās. Vai otrādi – turīgu vecāku bērni nolaidās un kļuva par parastiem strādniekiem.

Varbūt būt, ka ir zināmas atšķirības pēc IQ dažādām rasēm un nacionalitātēm, bet 1) šie pētījumi ir ļoti vāji, 2) nelielas atšķirības IQ līmenī ir pārvērtētas. Dažreiz kāda reģiona cilvēkiem ir zemāks IQ vides piesārņojuma (piemēram, svins ūdenī) vai ģenētiskas slimības dēļ, bet pat šie gadījumi ir tik reti un grūti nosakāmi, ka līdzvērtīgas atšķirības starp etniskām grupām visdrīzāk ir nebūtiskas.

Vislielākā ietekme visdrīzāk būs kultūrai. Labās ziņas ir tās, ka kultūru mainīt ir vieglāk nekā ģenētiku.