|
|
|
January 5th, 2018
07:47 pm
sveiciens atkal jau jaunā gadā.
|
November 20th, 2017
08:29 am
patīk šādi klusie pirmdienu rīti.
atver logu un ieplūst miers, nevis trokšņi un stress.
|
November 13th, 2017
12:06 pm
droši, ka visam pieeju pārāk emocionāli/reaktīvi.
pieeja, kas nes interesantus atklājumus ik pa laikam, bet ilgtermiņā nederīga.
|
November 12th, 2017
03:13 pm
mazliet kā tikko pamodusies un no ilgā miega pilnīgi apdullusi.
pilnīgā "esmu šeit" arī neesmu bijusi. mētājos visu laiku no "pilnīgas pazaudēšanās" stāvokļa uz "vieglu apdullumu, bet ar idejām". pēdējā vismaz kaut kas notiek.
niknums uz dzīves prieku un enerģiskumu ir tik dabisks stāvoklī, kad pats neturies kopā un pilnīgā bezcerības sajūta ir uzvarējusi. negāžu kalnus. vienkārši drūmums.
bet varbūt tas ir tik smalki novērots un atdarīts, vēl pietjūnēts, prāta tīkls, kurā regulāri krītu?
atcerēties pozitīvās lietas, mākas, sajūtas un kā tās atkārtot ir smags darbs, kas prasa milzu disciplīnu, kas man ļoti klibo. lai cik idiotiski tas neizklausītos - nav melots.
mazliet atgādina kā bērnībā gāja ar slēpošanu lejā no kalna. sākumā puskalnā nokritu. nobijusies biju vairāk kā sāpēja, bet tomēr. tad turpināju krist gandrīz tieši tai pašā vietā. vienā brīdī krītot it kā atdalīta no ķermeņa sajutu, ka nu jau šī ir vienkārši krišanas kustības atkārtošana, nevis īsta krišana. pieņēmu lēmumu vienkārši krist vēlāk. sākums bija grūts strādājot pret savu ķermeni, pret tā automātisko kustības atmiņu.
pēc tam gan bija divas skolas rokā: ja jūti, ka būs baigie sūdi, labāk pašai izvēlēties, kad speciāli "sēsties", lai būtu drošāk/veselīgāk; bailes no kritieniem ir noderīgas tikai kā brīdinājums, lai varētu laicīgi izdarīt pirmo punktu.
vienīgi. šļūciens lejā pa pauguru, šķiet, salīdzinoši neeksistējošs pārvarējums un iekšējās pretošanās vadonis to noraksta kā cute bērnības stāstiņu, nevis piemēru, kuram pamainot mērogu varētu ņemt priekšā un izmantot.
|
November 2nd, 2017
12:47 am
pirmoreiz mūžā zvans ugunsdzēsējiem.
kāds rajonā dedzina miskastes, šķiet.
pirms pusotras nedēļas redzēju vienu jau nodegušu pāris kvartālus nostāk.
šobrīd viena deg gandrīz tepat pie mājām.
|
October 31st, 2017
12:55 am
mētājos starp "esmu apņēmīga, man ir plāns un jādara ir šitā" un "zzzz visu diennakti".
otrs gan vairs nav tik garš un smags vilnis kā kādreiz mēdza būt pat ar visu apkārt kustēšanos/šiverēšanu. bet līdz pirmā realizācijai tā arī netieku, ir tik jušana. šķiet, trūkst kaut kāds mistisks savienojuma elements par kura esamību/virzienu/formu/saturu man nav ne mazākās nojausmas.
|
October 27th, 2017
October 26th, 2017
12:40 am
pavisam vienkārša un reāla notikumu ķēdīte, kas gandrīz vai atgādina asociāciju spēles.
gribās stabilāku darbu. t.i., nevis darbu, bet atalgojumu.
skatos potenciālos upurus.
tiek ieteikts viens konkrēts.
eju meklēt kā šie izskatās un ko dara.
atrodu ēku, kurai paraug-interjerus šie radījuši.
sāku pētīt ēkas dzīvokļu plānojumu.
nikna uz visu vakaru, ka cilvēki vēl arvien 21. gs. nespēj sakarīgus dzīvokļu plānojumus uzcept. un pat ir sabojājuši! hruščovka ir sakarīgāka par to jaunbūvi!
dusmīga iet gulēt.
upurus turpinās meklēt rīt, kad izgulēs dusmu.
|
October 25th, 2017
07:43 pm
pirmais sniedziņš.
ar nelielu identitātes krīzi.
bet tomēr - balts prieks.
|
October 24th, 2017
02:10 pm
šodien ļoti interesants rīts.
pagātnes un nākotnes satiekas vienā punktā.
potenciāls riņķa kompozīcijai darbu sfērā.
apliecinājums augšup-iekš-ceļam hobiju sfērā.
un veca mīlestība manī izrādās vēl nav sarūsējusi, tik viegli apsūbējusi.
|
October 22nd, 2017
08:04 pm
Z. guļ ar pēcpusi uz spilvena.
khmm. interesanta izvēle.
|
October 20th, 2017
11:21 am
vakar bija pirmā nodarbība mālu mīcīšanā.
uztaisīju svilpjamo instrumentu, kas parasti ir sastopams putniņa formā (esmu atkal aizmirsusi nosaukumu). pavisam nejauši iznāca tāda labi barota un lepna sarkankrūtīša forma. skaņa arī tīri laba.
un mana mazā stūrī iedzītā dvēselīte klusām sāka dungot.
manīs kā būs nākošreiz. gribu atgriezt viņ pilnā dziesmā.
|
October 17th, 2017
10:14 pm
kā tur bija ar to dzīves būvēšanu un atbildību, un uzmanīšanos, ko vēlies?
kādu laiku rūpīgi atlasīju cilvēkus, daļa ir dabiski atmirusi, tad ir posmi ar bēgšanu no cilvēkiem, un tad tas mazohistiskais iedzīšanas stūrī posms. klusi iedzinos dziļā, dziļā stūrī, neviena nav krietni lielā attālumā.
lielais attālums un garais laiks novedis radījis visai interesantu efektu.
|
|
|