| |
[Apr. 13th, 2024|12:11 pm] |
šobrīd ļ.bērnišķīgi uzvedos. dodu pretī to, ko, šķiet, saņemu vai drīzāk nesaņemu. iekodīs šis man pašai pakaļā. kaut pamatojums ir, bērnišķīgums nav risinājums.
pašai jāatcerās, ka savos izaicinājumos metos iekšā, pirmkārt, sevis pašas dēļ. un visbiežāk tāpēc, ka neesmu par sevi parūpējusies laicīgi un iekritusi garlaicīgumā. tas ir tikai šoreiz tā sagadījās, ka noderēja vēl kādam. man vajadzētu iemācīties negaidīt, ka par šādu sakritību un manu uzņēmību pateiktu paldies. vai vismaz pieklusētu savas ņirgas un komentārus, ka, izrādās tas nebija noderīgi un neviens to neizmanto, kas pie tam nav ne mana, ne ne-paldies teicēju vaina. trešā un ceturtā puse ar savām bumbām atsakās spēlēties.
meklēju risinājumus. |
|
|
| Comments: |
Bet nu zināsi, ar ko turpmāk pèc iespējas nesadarbosies, right?
Ne tāpēc, ka apvainojies vai tml, bet tāpēc, ka šāda pretīga attieksme noteikti izplatās pa visām sadarbības līnijām (arī uz tiem, kam viņi pielaizās) un attiecīgi krītas gan darba kvalitāte, gan emocionālā labsajūta, un kam tad ir laiks tādam bulšitam
šķiet, ka beidzot šī mācība varētu būt nosēdusies. patiesībā vairākas - gan par pašu, gan sašu. atliek tik iemācīties praktiskās darbībās izpildīt. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}