... vai caur brjūnā glāzi.

Man jau liktos, ka uzskatīt, ka pastāv viena realitāte, "pasaule kāda tā ir", ir sen noiets etaps?

Nu, tiklīdz mēs aizejam augstāk par fiziku un ķīmiju. Bet pat tajās īstenībā, cik saprotu, patlaban tomēr ir vairāk vai mazāk secināts, ka "esam atklājuši kaudzi ar izskaidrojumiem, kā lietas darbojas, bet cik tuvu tas stāv kādai nosacīti objektīvai realitātei, hvz. Vienkārši tas ir labākais skaidrojums, kas patlaban ir."

Hmm, šķiet, es vēl dzīvoju XIX gs. paradigmā, tb man tomēr šķiet, ka tīri faktoloģiskā līmenī pastāv viena realitāte, "pasaule kāda tā ir". Atšķiras skaidrojumi, apzīmējumi. Taču aizdomas, ka spēlētāji uz tā Lielā Šaha Dēļa ( (c) Kisindžers) pamatvektorus uztver visnotaļ vienkāršoti, neapgrūtinot sevi ar gājienu izpušķošanu, atstājot tos spēles recenzijai priekš skatītājiem. Vismaz tā es šitā vīreļa pozīciju uztvēru. Un tas lielā mērā sakrīt ar to, ko esmu dzirdējis no spēlei tuvāk stāvošiem. Tāpēc pie sevis ieķiķināju, zīlējot, izsauks tā intervija sašutumu pilsonībā, jebšu izliksies, ka nekas nav bijis? Nu kaut kā tā. Interesanti.

Respektīvi, Tev šķiet, ka sociālo realitāti ir iespējams aprakstīt tikpat viennozīmīgi un precīzi kā aiz loga redzamos laika apstākļus, tb., "līst tad, kad līst"? Un fakti no to interpretācijām principā ir nošķirami, jo eksistē kaut kāda "objektīvā", nevis konvencionāli pieņemtā faktu realitāte?

Rakstu neesmu lasījis, taču nevaru noturēties, nepiezīmējot, ka esmu gatavs pieņemt to, ka labāk orientējies tajā "konvenciāli pieņemtajā faktu realitātē"(gan jau, ka tas ir tajā slavenajā akadēmiskajā valodā), nekā augšminetais kundziņš, taču man tiešām nav skaidrs, ko ar šo gribēji pateikt:))

Nebūt negribu apgalvot, ka orientējos iekš kaut kā, pati savu juceklīgo prātu ieskaitot, bet paldies par Tavu viedokli, uztvēru to kā komplimentu.
Ar iepriekšējo komentāru gribēju lūgt god. Indulgenci precizēt viņa uzskatus par realitāti un tās izzināmību, jo tas man, iespējams, ļautu labāk saprast viņa šeitan paustās simpātijas pret intervēto čuvaku, tas arī viss.

Iesāku lasīt, bet nepabeidzu, visādos darbos ierakusies. Tik, cik paguvu, man vairāk radīja priekšstatu par tipisku uzpūtīgu un paglupu ķēķa teorētiķi, kuram viss ir baigi skaidrs - šito amerikāņi sarunājuši ar ķīniešiem, šito ar krieviem, - un kurš savā sazvērestību izklāstā, nemitīgi lēkādams no tēmas uz tēmu, ik rindkopā nonāk pretrunās ar paša iepriekš teikto. Apmēram tā par globālo ekonomiku spriedelē sadzērušies vīreļi viesībās uz rīta pusi, apmēram tā Šveiks prognozēja Pirmā pasaules kara gaitu Paliveca krodziņā.
Bet iespējams, ka intervijas beigās ieraudzīšu to neieinteresēto viedumu un pasaules skatījumu bez prizmām, par kuru Tu jūsmo.

Nuss, par viedumu es neminēju ne vārda - to tu nu piedēvē, - tikai par to, ka lietas sauc īstajos vārdos. Un tieši tas man patika, tipa Kokalis (vai Šlesers, jebšu kāds cits mums labāk zināms "dzīves praktiķis") pie alus kausa ar dzelžainu pārliecību, tipa, "varat te fantazēt ko gribat, kā teorētiski jābūt, bet lietas strādā tā, kukuli jādod tam, jāsarunā ar to un tad viss notiek - un es esmu tam dzīvs apliecinājums".

Bet iespējams, ka man gluži vienkārši kopš bērnības ir nepatika pret dubultvalodu (Ārendte iesāka šo tēmu aplūkot, bet, šķiet, neturpināja, kā dubultvalodas tradīcijas attīstās un top leģitīmas arī posttotalitārajā pasaulē) un es nekādi nespēju to pieņemt kā normu. Tā jau mana problēmiņa. :)

Tas ir, Tev patīk vīriņa vienkāršā valodiņa? Nu, tā varētu būt, tikai tad es nesaprotu, kāpēc Tu to saisti ar "lietu saukšanu īstajos vārdos", jo man ne mirkli neradās iespaids, ka vīriņš dikti labi orientētos lietās, par kurām runā, lai arī cik mazu un neakadēmisku vārdu krājumu viņš lietotu.

Katram no mums, lasot kādu tekstu, rodas pavisam cits iespaids, tas visnotaļ dabiski. Jo esam tak dažādi. :)

Starp citu, Šveika prognozes un kara skaidrojums galu galā kudi vairāk atbilda realitātei, nekā feldkurāta Kaca sniegtais teorētiskais pamatojums, lai kā ar feldkurāta k-gam šķistu, ka viņš jau nu zina labāk par to prasto žūpu ierindnieku ar tā primitīvajām sazvērestības teorijām. :)

Nu jā, bet akadēmiskie vēsturnieki joprojām uzskata, ka Austroungārijas sabiedrotie tomēr nebija Krievija un Anglija, lai arī Šveika prognozētā realitāte pie alus kausa visiem šķita ticamāka.:)

Nu ja. Un visā Eiropā cilvēki devās kā kustoņi uz kaujamo solu, kur tos veda miesnieki — ķeizari, ķēniņi un citi varasvīri un karavadoņi, un visu ticību garīdznieki, svētīdami tos un spiezdami nepatiesi zvērēt, ka «zemes virsū, gaisā un uz jūras» utt. Savukārt Šveiks tikai īsi un neakadēmiski (jo neorientējās tēmā, par kuru runāja) konstatēja, ka cilvēku slepkavošana ir un paliek tikai un vienīgi cilvēku slepkavošana: uz pagaidu krusta, zem kura atdusējās tas, kas bija palicis pāri no feldkurāta, otrā rītā parādījās šāds kapa uzraksts:
Kas varēja ķert mūs, tas tevi sitis,
Tu mums to solīji, bet dievam patika,
Ka debess svētība uz tava paura krita
Un slapjums vien tik pāri palika.
Bet protams tas, ka Austroungārijas sabiedrotie tomēr nebija Krievija un Anglija, kardināli maina kopainu un mūsu attieksmi pret feldkurāta Kaca mocekļa galu. :)

Jā, tā jau viš' i! Visi mēs būs beigti, un kāda galu galā starpība, kāpēc.

"pasaule tāda, kāda tā ir", hemm, var lūdzu sīkākus paskaidrojumus, kāda tad pasaule ir un, kāpēc vieni spēj redzēt un citi nē, un, ka īpaši tie, kas kkādas zināšanu druskas salasījuši pēkšņi ir tie, kas šaubās un zaudē stinro pamatu zem kājām? hhh

Ja visu pareizi saprotu, tad te jau sākas matu skaldīšana tīri semantiskā līmenī, izmantojot jēdzien "ir" daudznozīmību. Proti, pat tad, ja pieļaujam, ka pilnīgi viss nav šķitība vispārākajā pakāpē, tad parasti kaut kādu tur žurnālu lasītājiem nerodas šaubas, ko autors ir domājis ar to, ka uzrakstījis "zāle ir zaļa", lai arī izglītotākajiem ir pilnīgi skaidrs, ka šis apgalvojums savā dziļākajā būtībā ir pilnīgi aplams, jo pat "zaļš" nav zālei piederīga pamatīpašība nekādā ziņā, tā ir tikai tukša konvencija(!) par to kā nosaukt to krāsu spektra kopumu, ko vairuma cilvēku redze uztver, pateicoties hlorofila īpašībām noteiktā apgaismojumā absorbēt pārējo spektru, par mūždien apšaubāmā "ir" pielietojumu, par ko skaidrs, ka nekas "neir", jo tās pašas objektīvās realitātes nav, nemazam ij nerunājot.

Protams, ja no agra rīta līdz vakaram lasa Kantu, tad šīs prasmes komunicēt, izmantojot šīs pašas konvencijas(!), zūd:))

jūs, draugi, kaut kādu maslova pirāmīdu esat salasījušies, ka visu tik tā augšupvērstu redzait, no zemākās (dabiskākās, atbilstošākās) formas uz augstāko (abstraktāko, atsvešinātāko etc).
Bet te krii ļoti precizi norādīja, ka nespēj saslēgties ar intervējamā 'īstenību', jo, var gadīties, ka tā ir ļoti šaura un specifiska 'īstenība', kas tā funkcionē tikai ap viņa loku (un līdzīgajiem), bet citiem ir cita saistoša 'īstenība'. tā, pa horizontāli, pa horizontāli, biedri.

Lai varētu piekrist vai gluži otrādi, nāksies kaut kad to interviju arī izlasīt :))

Es tur saskatu alūziju ar biblisko "Svētīgi tie garā nabagie, jo tiem pieder debesu valstība." :)
(Protams, pieļauju, ka Indulgences k-gs varēja būt domājis ko citu.)

:)

ir pieņēmums "saukt lietas īstajos vārdos = lamāties"

Es pats šādu ideju neatbalstu un lietas īstajos vārdos saucējus uzskatu par stulbiem rupekļiem.

Muļķības ;)

Citādi garlaicīgi. :))