Ieķiķināju par Aleksandra Lauriņa interviiju iekš RL. Man pašam tā tīniski patīk, ka lietas sauc īstajos vārdos, nepiemeklējot ko no bagātīgā to leģitimitāti palielinošo maskvārdu krājuma. No otras puses patiesi jābūt pašpārliecinātam miljonāram, lai uz pasauli raudzītos tādu, kāda tā ir, neizskaistinātu, un to mierīgi pieņemtu. Vai svētajam. Pārējiem, tā kā tie nav ne miljonāri, ne svētie, vieglāk realitāti pieņemt caur pasaciņas prizmu, turpinot spēles, kuras spēlē cilvēki.
"pasaule tāda, kāda tā ir", hemm, var lūdzu sīkākus paskaidrojumus, kāda tad pasaule ir un, kāpēc vieni spēj redzēt un citi nē, un, ka īpaši tie, kas kkādas zināšanu druskas salasījuši pēkšņi ir tie, kas šaubās un zaudē stinro pamatu zem kājām? hhh
Ja visu pareizi saprotu, tad te jau sākas matu skaldīšana tīri semantiskā līmenī, izmantojot jēdzien "ir" daudznozīmību. Proti, pat tad, ja pieļaujam, ka pilnīgi viss nav šķitība vispārākajā pakāpē, tad parasti kaut kādu tur žurnālu lasītājiem nerodas šaubas, ko autors ir domājis ar to, ka uzrakstījis "zāle ir zaļa", lai arī izglītotākajiem ir pilnīgi skaidrs, ka šis apgalvojums savā dziļākajā būtībā ir pilnīgi aplams, jo pat "zaļš" nav zālei piederīga pamatīpašība nekādā ziņā, tā ir tikai tukša konvencija(!) par to kā nosaukt to krāsu spektra kopumu, ko vairuma cilvēku redze uztver, pateicoties hlorofila īpašībām noteiktā apgaismojumā absorbēt pārējo spektru, par mūždien apšaubāmā "ir" pielietojumu, par ko skaidrs, ka nekas "neir", jo tās pašas objektīvās realitātes nav, nemazam ij nerunājot.
Protams, ja no agra rīta līdz vakaram lasa Kantu, tad šīs prasmes komunicēt, izmantojot šīs pašas konvencijas(!), zūd:))
jūs, draugi, kaut kādu maslova pirāmīdu esat salasījušies, ka visu tik tā augšupvērstu redzait, no zemākās (dabiskākās, atbilstošākās) formas uz augstāko (abstraktāko, atsvešinātāko etc). Bet te krii ļoti precizi norādīja, ka nespēj saslēgties ar intervējamā 'īstenību', jo, var gadīties, ka tā ir ļoti šaura un specifiska 'īstenība', kas tā funkcionē tikai ap viņa loku (un līdzīgajiem), bet citiem ir cita saistoša 'īstenība'. tā, pa horizontāli, pa horizontāli, biedri.
Es tur saskatu alūziju ar biblisko "Svētīgi tie garā nabagie, jo tiem pieder debesu valstība." :) (Protams, pieļauju, ka Indulgences k-gs varēja būt domājis ko citu.)