Iesāku lasīt, bet nepabeidzu, visādos darbos ierakusies. Tik, cik paguvu, man vairāk radīja priekšstatu par tipisku uzpūtīgu un paglupu ķēķa teorētiķi, kuram viss ir baigi skaidrs - šito amerikāņi sarunājuši ar ķīniešiem, šito ar krieviem, - un kurš savā sazvērestību izklāstā, nemitīgi lēkādams no tēmas uz tēmu, ik rindkopā nonāk pretrunās ar paša iepriekš teikto. Apmēram tā par globālo ekonomiku spriedelē sadzērušies vīreļi viesībās uz rīta pusi, apmēram tā Šveiks prognozēja Pirmā pasaules kara gaitu Paliveca krodziņā.
Bet iespējams, ka intervijas beigās ieraudzīšu to neieinteresēto viedumu un pasaules skatījumu bez prizmām, par kuru Tu jūsmo.

Nuss, par viedumu es neminēju ne vārda - to tu nu piedēvē, - tikai par to, ka lietas sauc īstajos vārdos. Un tieši tas man patika, tipa Kokalis (vai Šlesers, jebšu kāds cits mums labāk zināms "dzīves praktiķis") pie alus kausa ar dzelžainu pārliecību, tipa, "varat te fantazēt ko gribat, kā teorētiski jābūt, bet lietas strādā tā, kukuli jādod tam, jāsarunā ar to un tad viss notiek - un es esmu tam dzīvs apliecinājums".

Bet iespējams, ka man gluži vienkārši kopš bērnības ir nepatika pret dubultvalodu (Ārendte iesāka šo tēmu aplūkot, bet, šķiet, neturpināja, kā dubultvalodas tradīcijas attīstās un top leģitīmas arī posttotalitārajā pasaulē) un es nekādi nespēju to pieņemt kā normu. Tā jau mana problēmiņa. :)

Tas ir, Tev patīk vīriņa vienkāršā valodiņa? Nu, tā varētu būt, tikai tad es nesaprotu, kāpēc Tu to saisti ar "lietu saukšanu īstajos vārdos", jo man ne mirkli neradās iespaids, ka vīriņš dikti labi orientētos lietās, par kurām runā, lai arī cik mazu un neakadēmisku vārdu krājumu viņš lietotu.

Katram no mums, lasot kādu tekstu, rodas pavisam cits iespaids, tas visnotaļ dabiski. Jo esam tak dažādi. :)

Starp citu, Šveika prognozes un kara skaidrojums galu galā kudi vairāk atbilda realitātei, nekā feldkurāta Kaca sniegtais teorētiskais pamatojums, lai kā ar feldkurāta k-gam šķistu, ka viņš jau nu zina labāk par to prasto žūpu ierindnieku ar tā primitīvajām sazvērestības teorijām. :)

Nu jā, bet akadēmiskie vēsturnieki joprojām uzskata, ka Austroungārijas sabiedrotie tomēr nebija Krievija un Anglija, lai arī Šveika prognozētā realitāte pie alus kausa visiem šķita ticamāka.:)

Nu ja. Un visā Eiropā cilvēki devās kā kustoņi uz kaujamo solu, kur tos veda miesnieki — ķeizari, ķēniņi un citi varasvīri un karavadoņi, un visu ticību garīdznieki, svētīdami tos un spiezdami nepatiesi zvērēt, ka «zemes virsū, gaisā un uz jūras» utt. Savukārt Šveiks tikai īsi un neakadēmiski (jo neorientējās tēmā, par kuru runāja) konstatēja, ka cilvēku slepkavošana ir un paliek tikai un vienīgi cilvēku slepkavošana: uz pagaidu krusta, zem kura atdusējās tas, kas bija palicis pāri no feldkurāta, otrā rītā parādījās šāds kapa uzraksts:
Kas varēja ķert mūs, tas tevi sitis,
Tu mums to solīji, bet dievam patika,
Ka debess svētība uz tava paura krita
Un slapjums vien tik pāri palika.
Bet protams tas, ka Austroungārijas sabiedrotie tomēr nebija Krievija un Anglija, kardināli maina kopainu un mūsu attieksmi pret feldkurāta Kaca mocekļa galu. :)

Jā, tā jau viš' i! Visi mēs būs beigti, un kāda galu galā starpība, kāpēc.