Tev vajadzētu kādreiz apmeklēt kādu LIAA semināru uzņēmējiem. Vot tur var apraudāties pa īstam, jo lektors no realitātes ir tikpat tāls kā zeme no planētas K-PAX.

es taisni aizvakar biju. Tur par velti smuki baro! :))
Man gan tēma tāda - patenti, preču zīmes, dizainparaugi - bija ļoti ok.

Nu atsevišķiem lektoriem bija talants spīdzināt klausītājus ar pārlieku gariem & detalizētiem stāstījumiem, bet uzbarošanās opcija (kas kompensēja manas uz zinību altāra upurētās brokastis) ļāva to pārdzīvot. :DD

Nu, pag, tad tu saki, ka nav tā, ka tiešām ir reģistrēti 30k m/uzņēmumi? Kuri katri tiešām nodarbinātu 5 cilvēkus? Un Kampars norāda uz to, kas VARĒTU būt?

p.s. par tiem fizmatiem gan nevajag. Kalvītis, kā zināms bija až LLU ekonomikas maģistrs.

un pie visām manām pozitivajām iezīmēm, arī es esmu fizmatfak produkts :)

Var jau tekstu vēl vienkāršot:

"nav taisnība, ka mums ir tik daudz bezdarbnieku - (...)pēdējā laikā ir radītas 150 000 jaunas darba vietas"

Kampars norādīja uz to kas IR, nevis varētu būt, tb skaidri un gaiši: 150 ooo jaunas darba vietas. Un lieku galvu ķīlā, ka pat 5-10% mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju nav šo maksimālo 5 darbinieku.

Pēdējā laikā, klusībā šņakarējoties ap augstākās izglītības tēmu (pēdējā laikā nodarbina šis jautājums), sāku sliekties domāt, ka dievzemītē klasiskā "fizmatu" izglītība (eksaktā kā tāda), ar kuru padomju varas pēdējās desmitgadēs tika apveltīta milzu ļaužu masa, radot jau tajos laikos ievērojamu pārprodukciju (kas palielinājās, likvidējot te lielāko daļu nozaru, kur šādi speciālisti nepieciešami) veido cilvēkā visnotaļ šauru un neelastīgu pasaules skatījumu "eksceļa tabulas" rāmjos, kas absolūti neder valsts pārvaldē. Visus šos 20 gadus valsts pārvaldē kvantitatīvi dominējuši eksaktie un valsts ir pakaļā.

P.S.
Tas nebūt nenozīmē, ka mūsu humanitārie būtu tas apslēptais zelts, kas jāceļ saulītē, bet gan to, ka fundamentāli pietrūkst "džentlmeņu" izglītības.

aha, tāda kā man (soc.mg. informācijas zinātne un bibliotēku zinātne) -

humanitārais (dažādu literatūru utml. kursi) - CHECK
sociālais (ar informācijas zinātni saistītās figņas utml. kursi) - CHECK
eksaktais (datu bāzu pamati, bibliotēku IS, kataloģizēšanas/aparakstīšanas standarti MARC, ar dažādiem protokololiem Z39 utml.) - CHECK

tikai nezin kāpēc Puces k-dze kādā dzertiņā uz Sirdnas k-ga ierosinājumu: "davai Dunduku par premjeru" šausmās saķēra galvu un teju metās ārā pa Galerija Rīga 6. stāvu (ja tur tāds ir) :-)

imho, tas bija Dunduka kgs, kurš saķēra galvu. Mēs vienbalsīgi gavilējām un cēlām putojošus kokakolas kausus.

pag es tā arī nesapratu, ko kampars saka?

1) ka mums ir 30k jauni mikrouzņēmumi, kuri reāli nodarbina tos 5 cilvēkus +/- katrs?

2) vai ka ir mums 30k jauni mikrouzņ, kas VARĒTU nodarbināt 5 cilv katrs?

ja saka otro, tad piekrītu tev.

ja saka pirmo, tda jautājums, vai viņš melo.

Ja ir dibināti* 30 000 mikrouzņēmumi, katrā strādā 5 cilvēki, tad tas nozīmē, ka ir radītas 150 000 jaunas darba vietas un viss ir baigi forši un nav ko te panikot.

* absurds - mikrouzņēmumu nevar nodibināt :)

"ja ir dibināti* 30 000 mikrouzņēmumi, katrā strādā 5 cilvēki, tad tas nozīmē, ka ir radītas 150 000 jaunas darba vietas"

tā arī ir.

turpretī, ja "ja ir dibināti* 30 000 mikrouzņēmumi, katrā VARĒTU strādāt 5 cilvēki (bet mēs nezinam strādā vai nē)", tad tas nozīmē, ka Kampars d**š! :>

ir dibināti 30 000 jauni mikrouzņēmumi, kas nozīmē 150 000 jaunas darba vietas.

Nu, es arī esmu mikrouzņēmums, bet tos citus 4 darbiniekus pie manis nemeklējiet. :D

a vot šito par tiem cipargalvām nevajag, ja.

ja tu nemāki savilkt galus ekscelī, tad tev nevajadzētu līst politikā.
tas attiecas arī uz filozofiju, filoloģiju un medicīnu studējušajiem, da jebkuriem.

citādi atkal sanāks, kā ZZSam savulaik vēl pirmstreknajos gados. pirmajā reizē viņi bija tie, kas solīja lielās māmiņalgas, un pēc tam bija spiesti murmulēt un stenēt atsakoties no sevis teiktā, jo neviens no viņiem nebija iebraucis budžetā un nebija ne jausmas no kurienes to piķi toreiz dabūt.

un akal viss tāpēc, ka cilvēki ciparus netur vērtē.

Jā jā, par nēģeriem nevajag, par heteroseksuāļiem nevajag, par rudajiem nevajag, par fizmatiem nevajag, par ko tad lai cilvēks prāto, ja ne par ko nedrīkst? :(

Mani interesē domāšanas modeļi kā tādi. Tak laikam politnekorekti sliekties uz to, ka pastāv dažādi domāšanas un pasaules skatījuma modeļi, kurus lielā mērā ietekmē izglītības sistēma, kurai cauri iets?

es nezinu, vai tas ir politnekorekti un ne jau par to ir runa. ja reiz krāna nav ūdens, tad zināms, kas vainīgs, tur nav ko lavierēt!

bet atļaušos uzskatīt, ka no mana skatu punkta, kurš ir redzējis pēdējos 5 gados 3 dažādus augstskolu pirmos kursus, un vairākiem no šiem cilvēkiem redzējis arī kādi viņi ir pēc šiem 3-4 gadiem, domāšanas modelis ir jau izveidojies cilvēkiem uz to brīdi, kad viņi ir nonākuši tai augstskolā un neko daudz diemžēl neizskatās, ka mainās. :(

Nuss, ja kāds uzsvērti lielījies (un kā humanitāri pusizglītotu elementu, mani visnotaļ kaitina visai bieži uzsvērtais eksakto zinātņu pašpasludinātais pārākums), ka pateicoties tieši šim aspektam ir makten piemērots konkrētām funkcijām, bet rezultāts liecina par pretējo, tad tas man liek visai skeptiski raudzīties uz šo pozīciju un atļauties privātajā sfērā pagānīties vispārinot (privāta muldēšana neuzliek atbildību). :)

Protams, ir kaudze subjektīvu faktoru, kas ietekmē manus priekšstatus, tb komunicējot ar kaudzi dažādas augstskolas absolvējušiem īpatņiem, ir radies iespaids, ka t.s. "fizmati" (tb eksakto disciplīn pārstāvji) labi operē ar gataviem moduļiem, taču visai bezspēcīgi jebkurā situācijā, kad parādās neciparojami blakus faktori, kas nojauc visu tabulu kāršu namiņu (un ļaužu slinkums, muļķība, savtīgums, patriotisma uzplūdi un atplūdi, modes tendences interesēs un daudz kas cits ir kas tāds, ko tabuliņās iekļaut nevar, attiecīgi, ciparojot tapublas, sekas sanāk visai atšķirīgas no fizmatu plānotajām). Bez tam, visai raksturīga nespēja palūkoties uz problēmu no cita skatu punkta.

Savukārt no objektīvākiem (gudrākiem par mani) skatījumiem mani ieinteresēja Gaja Pītersa teiktais, ka Lielbritānijā valsts pārvaldē dominē vispusīgi izglītoti "džentlmeņi", lielāko tiesu studējuši humanitārās zinātnes. Citēju: "Tas var likties dīvaini, taču it kā muļķīgā britu sistēma šodien izskatās labāk. [par to valstu ierēdniecības un pārvaldes aparātu, kur komplektē šauri izglītotus speciālistus] (..) Ir nepieciešams plašāks redzesloks par šauru tiesību, ekonomikas vai sociālo zinātņu lauku. Ir vajadzīgi elastīgi ļaudis, kas spēj mācīties un grib mācīties. Specifiskā izglītība reizēm ir mazāk nozīmīga. Amerikāņu birokrātija gan ir specializēta. Ļaudīm, kas strādā lauksaimniecības ministrijā, ir grādi lauksaimniecībā un tamlīdzīgi. Taču šī sistēma rada problēmas: teiksim, ir grūti radīt jaunas programmas, kuras neiekļaujas šajā speciālistu mentalitātē." (Rīgas laiks. 19. lpp.) - Man tas šķiet sasodīti interesanti un apdomāšanas vērts.

nu, tas jau ir pat veselais saprāts.

tikai palabo mani, ja kļūdos, bet man šķiet, ka Latvijas ietvaros arī humanitāriji neko daudz ārpus sava konkrētā humanitārā lauciņa netiek mācīti saprast. un viņiem derētu arī iziet kaut kādus dabaszinātņu un īpaši arī bioloģijas pamatus. Citādi, ko līdz, ja cilvēks mācījies kritisko domāšanu, ja viņš skolā ir gājis humanitārajā klasē arī, un rezultātā protestē pret ĢMO tāpēc, ka baidās tumsā sākt spīdēt no jāņtārpiņu gēniem.

Man rodas sajūta, ser, ka sākat skaldīt matus jau novirzoties no tēmas, izmantojot klasisko sofistu metodi: uzdot jautājumus tik ilgi, kamēr atbildētājs sapinas atbildēs. ;) CItādi sanāk kā XVII gs. postulējot, ka nav pamata apšaubīt pirmo 2 kārtu prasmi pārvaldīt valsti, jo trešā kārta nekādi nav demonstrējusi šīs prasmes (demagoģiski izlaižot apstākli, ka tai nav bijusi iespēja šīs presmes demonstrēt, jo tās pārstāvji nekad nav bijuši pie varas stūres). :))

No humanitārajiem tā uz skaitli 3 varu nosaukt tikai divas personas - Vīķi-Freibargu un Kalnieti, - no kurām pirmā ir izglītota šajā sfērā, bet otrā manuprāt nē (de iure jā, taču subjektīvi es neuzskatu izstāžu kuratora un muzeju ekspozīcijas iekārstošanas specialitāti par augstāko akadēmisko izglītību). Tb par humanitārā "rasklada" pārstāvju darbību politikā nevaru spriest.

Tā pie sevis man šķiet, ka Latvijā vispār nav augstākās humanitārās izglītības. Nu nevajadzēja padomju laikā humanitārajās disciplīnās neko vairāk kā pedagogus, tad nu arī tāds tautskolotāju līmenis bija (atšķirībā no eksaktajiem, kuru specialitātes gan varbūt bija lietišķi orientētas un šauras, taču kas patiesi mācījās un sniedza labus rezultātus - pēc tiem bija valsts pieprasījums). Attiecīgi nav mācību spēku, nav akadēmiskās vides. It kā ir, taču krietni zemāk par ideālo, tb mūsu doktors ir tāda laba Oksfordas maģistranta līmenī, maģistri - visai vidēja bakalaura līmenī, bet bakalauri - viduvēja privātās vidusskolas absolventa līmenī (protams, ir izņēmumi, bet es par kopainu runāju).

Apmēram to pašu vakardienas "Atklātajā ceturtdienā" saspringti centīga skolnieka optimismā deklarēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins, Kampara "brat po razumu". Vicināja špikerlapiņu ar cipariem, kas raksturojot izrāpšanās no bedres pozitīvās tendences. Bet atšķirībā no Kampara nav apguvis grimasēs ievilkt vieglu, intelekta neaizēnotu smaidiņu.

Aprakstītais nav vienīgais, kas man liek piekrist, ka Kampars ir dumjš. Bēdīgi, protams.

Ne jau Kampars pats to visu izdomā, bet viņam noliek priekš sagatavotus tekstus, kurus truli atkārto.

Iedomājies, referentam pusstundu pirms darba beigām piezvana un saka - davai apkopo datus par mikrouzņēmumiem, ministrs prasa, intervijai no rīt no rīta vajag. Viņš vispirms pie sevis nolamājas, ka idioti tur augšā nesaprot, ka objektīva analīze šai laikā nav reāli, jo pusstundas laikā jāsavāc arī priekšnieku zieģeļi un vīzas, iespējams tur vajag vēl visādu kosmisko figņu sarakstīt, kas ministraprāt, tai mirklī būtu vajadzīgi. Un tad fiski uzdrukā - 30000 nodibināti, značit ir līdz 150K darba vietas. Tad 20 minūtes savāc visus parakstus un noliek ministram priekšā. Ministrs pavirši izlasa un aizmirst par frāzi "līdz". Tā kā viņš vispār lielākoties pastāvīgi domāt ir atradis, tad LNT tik aptuveni atstāsta, ko lasījis.

Un tā atkārtojas dienu no dienas. Visu dara pa fikso, neko neplānojot un loģiski nedomājot. Īpaši jau tagad, kad liela daļa apakšējo darbinieku apzinās, ka viņus tāpat atlaidīs jūlijā vai decembrī un viss ir dziļi pofig.

Diezgan precīzi iezīmēta ainiņa no ministrijas ikdienas dzīves.
Tas, protams, neizslēdz iespēju, ka Kampars varētu tik tiešām būt dumjš.:)

Es jau par to pašu - saprātīgs cilvēks (nav jau jāpūt intelektuālim) tomēr filtrē, ko runā. Ja jūt, ka pats ko nesaprot, tad lepni paziņo par 30k pārreģistrāciju, kas liecina par kādu nebūt aktivitāti, nevis iesaldētu statusu, un tad mainītu tēmu, sākot dzīt klasisko purgu. Bet dumjš cilvēks vienkārši mehāniski atkārto, nesaprotot, ko runā.

Es jau neko, tikai за державу обидно.