Ne jau Kampars pats to visu izdomā, bet viņam noliek priekš sagatavotus tekstus, kurus truli atkārto.

Iedomājies, referentam pusstundu pirms darba beigām piezvana un saka - davai apkopo datus par mikrouzņēmumiem, ministrs prasa, intervijai no rīt no rīta vajag. Viņš vispirms pie sevis nolamājas, ka idioti tur augšā nesaprot, ka objektīva analīze šai laikā nav reāli, jo pusstundas laikā jāsavāc arī priekšnieku zieģeļi un vīzas, iespējams tur vajag vēl visādu kosmisko figņu sarakstīt, kas ministraprāt, tai mirklī būtu vajadzīgi. Un tad fiski uzdrukā - 30000 nodibināti, značit ir līdz 150K darba vietas. Tad 20 minūtes savāc visus parakstus un noliek ministram priekšā. Ministrs pavirši izlasa un aizmirst par frāzi "līdz". Tā kā viņš vispār lielākoties pastāvīgi domāt ir atradis, tad LNT tik aptuveni atstāsta, ko lasījis.

Un tā atkārtojas dienu no dienas. Visu dara pa fikso, neko neplānojot un loģiski nedomājot. Īpaši jau tagad, kad liela daļa apakšējo darbinieku apzinās, ka viņus tāpat atlaidīs jūlijā vai decembrī un viss ir dziļi pofig.