Jā jā, par nēģeriem nevajag, par heteroseksuāļiem nevajag, par rudajiem nevajag, par fizmatiem nevajag, par ko tad lai cilvēks prāto, ja ne par ko nedrīkst? :(

Mani interesē domāšanas modeļi kā tādi. Tak laikam politnekorekti sliekties uz to, ka pastāv dažādi domāšanas un pasaules skatījuma modeļi, kurus lielā mērā ietekmē izglītības sistēma, kurai cauri iets?

es nezinu, vai tas ir politnekorekti un ne jau par to ir runa. ja reiz krāna nav ūdens, tad zināms, kas vainīgs, tur nav ko lavierēt!

bet atļaušos uzskatīt, ka no mana skatu punkta, kurš ir redzējis pēdējos 5 gados 3 dažādus augstskolu pirmos kursus, un vairākiem no šiem cilvēkiem redzējis arī kādi viņi ir pēc šiem 3-4 gadiem, domāšanas modelis ir jau izveidojies cilvēkiem uz to brīdi, kad viņi ir nonākuši tai augstskolā un neko daudz diemžēl neizskatās, ka mainās. :(

Nuss, ja kāds uzsvērti lielījies (un kā humanitāri pusizglītotu elementu, mani visnotaļ kaitina visai bieži uzsvērtais eksakto zinātņu pašpasludinātais pārākums), ka pateicoties tieši šim aspektam ir makten piemērots konkrētām funkcijām, bet rezultāts liecina par pretējo, tad tas man liek visai skeptiski raudzīties uz šo pozīciju un atļauties privātajā sfērā pagānīties vispārinot (privāta muldēšana neuzliek atbildību). :)

Protams, ir kaudze subjektīvu faktoru, kas ietekmē manus priekšstatus, tb komunicējot ar kaudzi dažādas augstskolas absolvējušiem īpatņiem, ir radies iespaids, ka t.s. "fizmati" (tb eksakto disciplīn pārstāvji) labi operē ar gataviem moduļiem, taču visai bezspēcīgi jebkurā situācijā, kad parādās neciparojami blakus faktori, kas nojauc visu tabulu kāršu namiņu (un ļaužu slinkums, muļķība, savtīgums, patriotisma uzplūdi un atplūdi, modes tendences interesēs un daudz kas cits ir kas tāds, ko tabuliņās iekļaut nevar, attiecīgi, ciparojot tapublas, sekas sanāk visai atšķirīgas no fizmatu plānotajām). Bez tam, visai raksturīga nespēja palūkoties uz problēmu no cita skatu punkta.

Savukārt no objektīvākiem (gudrākiem par mani) skatījumiem mani ieinteresēja Gaja Pītersa teiktais, ka Lielbritānijā valsts pārvaldē dominē vispusīgi izglītoti "džentlmeņi", lielāko tiesu studējuši humanitārās zinātnes. Citēju: "Tas var likties dīvaini, taču it kā muļķīgā britu sistēma šodien izskatās labāk. [par to valstu ierēdniecības un pārvaldes aparātu, kur komplektē šauri izglītotus speciālistus] (..) Ir nepieciešams plašāks redzesloks par šauru tiesību, ekonomikas vai sociālo zinātņu lauku. Ir vajadzīgi elastīgi ļaudis, kas spēj mācīties un grib mācīties. Specifiskā izglītība reizēm ir mazāk nozīmīga. Amerikāņu birokrātija gan ir specializēta. Ļaudīm, kas strādā lauksaimniecības ministrijā, ir grādi lauksaimniecībā un tamlīdzīgi. Taču šī sistēma rada problēmas: teiksim, ir grūti radīt jaunas programmas, kuras neiekļaujas šajā speciālistu mentalitātē." (Rīgas laiks. 19. lpp.) - Man tas šķiet sasodīti interesanti un apdomāšanas vērts.

nu, tas jau ir pat veselais saprāts.

tikai palabo mani, ja kļūdos, bet man šķiet, ka Latvijas ietvaros arī humanitāriji neko daudz ārpus sava konkrētā humanitārā lauciņa netiek mācīti saprast. un viņiem derētu arī iziet kaut kādus dabaszinātņu un īpaši arī bioloģijas pamatus. Citādi, ko līdz, ja cilvēks mācījies kritisko domāšanu, ja viņš skolā ir gājis humanitārajā klasē arī, un rezultātā protestē pret ĢMO tāpēc, ka baidās tumsā sākt spīdēt no jāņtārpiņu gēniem.

Man rodas sajūta, ser, ka sākat skaldīt matus jau novirzoties no tēmas, izmantojot klasisko sofistu metodi: uzdot jautājumus tik ilgi, kamēr atbildētājs sapinas atbildēs. ;) CItādi sanāk kā XVII gs. postulējot, ka nav pamata apšaubīt pirmo 2 kārtu prasmi pārvaldīt valsti, jo trešā kārta nekādi nav demonstrējusi šīs prasmes (demagoģiski izlaižot apstākli, ka tai nav bijusi iespēja šīs presmes demonstrēt, jo tās pārstāvji nekad nav bijuši pie varas stūres). :))

No humanitārajiem tā uz skaitli 3 varu nosaukt tikai divas personas - Vīķi-Freibargu un Kalnieti, - no kurām pirmā ir izglītota šajā sfērā, bet otrā manuprāt nē (de iure jā, taču subjektīvi es neuzskatu izstāžu kuratora un muzeju ekspozīcijas iekārstošanas specialitāti par augstāko akadēmisko izglītību). Tb par humanitārā "rasklada" pārstāvju darbību politikā nevaru spriest.

Tā pie sevis man šķiet, ka Latvijā vispār nav augstākās humanitārās izglītības. Nu nevajadzēja padomju laikā humanitārajās disciplīnās neko vairāk kā pedagogus, tad nu arī tāds tautskolotāju līmenis bija (atšķirībā no eksaktajiem, kuru specialitātes gan varbūt bija lietišķi orientētas un šauras, taču kas patiesi mācījās un sniedza labus rezultātus - pēc tiem bija valsts pieprasījums). Attiecīgi nav mācību spēku, nav akadēmiskās vides. It kā ir, taču krietni zemāk par ideālo, tb mūsu doktors ir tāda laba Oksfordas maģistranta līmenī, maģistri - visai vidēja bakalaura līmenī, bet bakalauri - viduvēja privātās vidusskolas absolventa līmenī (protams, ir izņēmumi, bet es par kopainu runāju).