| Kaut arī, lai izvairītos no kuņģa čūlas (stresa man pietiek, sastopoties ikdienā ar pacientu izpratni kā jāorganizē darbu un jānosaka prioritātes), cenšos izvairīties no dievzemītes iekšpolitiskajām ziņām, tomēr brokastojot neizbēgami nākas uzmest aci tālrādes kastei. Šobrīd aizgrābtībā slauku asaras, klausoties LNT mūsu ekonomikas ministra Kampara stabilo un pašpārliecināto (kā zinām, amata krēsls palielina tajā sēdošā zināšanu un izpratnes kapacitāti neizmērojami) viedokli: "(..) nav taisnība, ka mums ir tik daudz bezdarbnieku - jau ir dibināti 30 000 mikrouzņēmumi, kur katrā strādā 5 cilvēki, tātad pēdējā laikā ir radītas 150 000 jaunas darba vietas". Cмотрю и плачу... Ja kundziņi šādi plāno budžetu, tad skaidrs, kāpēc esam tādā totālā pakaļā, kā arī tas, ka no šīs bedres šī valstiņa neizkļūs nekad (ja vien оптом neizšaus visus fizmatus-inženierus vai vismaz liegs tiem strādāt valsts pārvaldē). Kundziņš pat nav spējis izlasīt paša izdoto likumu, tb ka "mikrouzņēmumā" (tas nav uzņēmējdarbības veids, bet gan nodokļu maksāšanas veids) var strādāt līdz 5 cilvēkiem maksimums, nevis tas nozīmē 5 darbiniekus, tb neapjēdz, ka 99% t.s. mikrouzņēmumu ir viena persona, kas veic kādu nebūt uzņēmējdarbību (tb, pašnodarbinātais, IU vai SIA) un kuras biznesa apgrozījums ir tik niecīgs, ka tā reģistrējusies maksāt mikrouzņēmuma nodokli. Kādas 150 000 jaunas darba vietas?! WTF?! Piedodiet - kaut esmu likumbijīgs pilsonis, taču vismaz savā blogā varu uzskatīt: ekonomikas ministrs Kampars ir dumjš! Tā es uzskatu. Varbūt labs cilvēks, mīl dzimteni, bērnus, suņus un sievietes (neticu žīdu/masoņu sazvērestībām), varbūt labs mehāniķis vai neslikts inženieris, bet.. dumjš. Jo saprātīgs cilvēks, pat ja gribētu te dzīt klasisko purgu (labējo populismu), izdomātu mazliet argumentētākus ziepju burbuļus un, pirms runātu, iepazītos ar tēmu. Un kā kronis visam - aiz loga lietus/slapjdraņķis (sveiciens visiem, kas auro: aizvāciet sauli! aizvāciet vasaru!). Vienīgais pozitīvais aspekts ir tas, ka ir piektdiena, tb priekšā divas dienas dzīvei. |
Protams, ir kaudze subjektīvu faktoru, kas ietekmē manus priekšstatus, tb komunicējot ar kaudzi dažādas augstskolas absolvējušiem īpatņiem, ir radies iespaids, ka t.s. "fizmati" (tb eksakto disciplīn pārstāvji) labi operē ar gataviem moduļiem, taču visai bezspēcīgi jebkurā situācijā, kad parādās neciparojami blakus faktori, kas nojauc visu tabulu kāršu namiņu (un ļaužu slinkums, muļķība, savtīgums, patriotisma uzplūdi un atplūdi, modes tendences interesēs un daudz kas cits ir kas tāds, ko tabuliņās iekļaut nevar, attiecīgi, ciparojot tapublas, sekas sanāk visai atšķirīgas no fizmatu plānotajām). Bez tam, visai raksturīga nespēja palūkoties uz problēmu no cita skatu punkta.
Savukārt no objektīvākiem (gudrākiem par mani) skatījumiem mani ieinteresēja Gaja Pītersa teiktais, ka Lielbritānijā valsts pārvaldē dominē vispusīgi izglītoti "džentlmeņi", lielāko tiesu studējuši humanitārās zinātnes. Citēju: "Tas var likties dīvaini, taču it kā muļķīgā britu sistēma šodien izskatās labāk. [par to valstu ierēdniecības un pārvaldes aparātu, kur komplektē šauri izglītotus speciālistus] (..) Ir nepieciešams plašāks redzesloks par šauru tiesību, ekonomikas vai sociālo zinātņu lauku. Ir vajadzīgi elastīgi ļaudis, kas spēj mācīties un grib mācīties. Specifiskā izglītība reizēm ir mazāk nozīmīga. Amerikāņu birokrātija gan ir specializēta. Ļaudīm, kas strādā lauksaimniecības ministrijā, ir grādi lauksaimniecībā un tamlīdzīgi. Taču šī sistēma rada problēmas: teiksim, ir grūti radīt jaunas programmas, kuras neiekļaujas šajā speciālistu mentalitātē." (Rīgas laiks. 19. lpp.) - Man tas šķiet sasodīti interesanti un apdomāšanas vērts.