| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at the latest 40 entries. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for ублюдок.
|
||||||||||
| Tuesday, February 7th, 2012 |
|
||||
|
Man tagad it kā vajadzētu vēl nedaudz pastrādāt, lai kausiņš neietu pāri malām, bet nu sagribējās, sagribējās biku iesmirdēt cibā. Ieskatoties delfos, redzam ka šodien komentētākā un acīmredzot aktuālākā ziņa nav nedz SVF komentāri vai Ķīļa vāvuļjomu, bet gan iespējamā festivāla „Jaunā Viļņa” aiziešana no Jūrmalas uz kaut kādu Itālijas pilsētu. It kā, kas tur liels, viens konkurselis šur vai tur, jo pēc būtības tas skar „skaitli aiz komata”, atšķirībā no SVF viedokļa vai ZRP ideologa murgojumiem. Bet nē, komentē, cepās, čurkst un ņemās. Kas jocīgākais, dominē viedoklis:”jē, svētki, krievi prom!”. Šo komentāru autorus es saredzu kā mazus, un ne tikai fiziski vai materiāli, bet arī morāli nabagus. Viņus iepriecinās jebkas, kas it kā mazinās naudu resno cūku silēs. Resnie cūkas savukārt ir ikviens, kas viņuprāt var atļauties braukt ar dārgu auto, valkāt individuāli modelētas drēbes vai dzert šampusiku par 200 EUR pudelē. Nelaime tikai tur, ka šis naids nerodas no tā, ka tie krievi esot zagļi, oligarhi, geji vai banku akcionāri. Naids rodas no tā, ka pašiem ir tik cik melns aiz naga, un tas grauž, spiež un moka tā, ka naktīm gulēt nevar. Un tad uzzinot šādu jaunumu atliek vien nokviekties:”Latviju latviešiem! Lai tas balagāns vācās nahuj!” . Savu nacionālo līniju var ieturēt dažādi. Pat viens augsta ranga nacionāli noskaņots politiķis pabrīnījās, ka uz jautājumu:” Kā Jūs varat nodrošināt sev latvisku kolektīva kodolu?”, es atbildēju:”Mēs esam Slokā, un varam šeit darīt ko gribam. Pieņemt ko gribam, atlaist ko gribam!” Un ja mēs gribam latvisku kodolu, tad vis vienkāršākais ir nepieņemt darbā krievus. Vienkārši, Tur nevajag ne naidu pret viļņiem vai kobzoniem, lai tomēr spētu veidot latvisku vidi un kolektīvu. Līdz ar to, es uzskatu, ka tie antiviļņa bļāvēji tādi kārklu nacionālisti vien ir, jo vieglāk takš ir nobļauties, ka mums to šļuru nevajag, nekā nodomāt, ka vēl tā retā ōmīte, kura no Jūrmalas nav pārvietota dziļāk kontinentā vismaz viena mēneša apkuri šobrīd ir sakasījusi tirgojot zemenes pagājušajā vasarā. Bet tas tā, lai krievi tinās nahuj! Vēl piebilstot, ka noteikti atradīsies labi audzinātie norvēģi vai zviedri, kas šo zaudējumu aizvietos. Viena lieta ir nacionālisms, valsts, un etniskā tīrība. Otra lieta ir NAUDA, lai šo tīrību uzturētu. Manuprāt, tas jaunais vilnis pilsētas ekonomikā tāds pirdiens vien ir, bet nenoliedzmi svarīgs kopējā puzlē. Sis ir brīdis, kad ir jātirgo, lai ziemā nenosaltu, un jātirgo brangāk par vienu vilni. Jūrmalā ir tikai divas spēļu zāles BEZ kazino elementiem un viens kaut cik šā vārda cienīgs bordelis. Tā manuprāt ir totāla huiņa. Vismaz 3, no pieejamajiem 32 kilometriem manuprāt vajadzētu piedzīt ar laba servisa, ļoti dārgiem mauķīzeriem un kazino. Piemēram kopš Maskavā aizliedza kazino, uz Minsku katru dienu dodas DIVI kazino čārteri ar atkarīgajiem, kuri katrs noliek ap 20k. Mums vajadzētu „diennakts vīzu”, kuru izsniedz piecpadsmit minūtēs ikvienam, kurš var uzrādīt kontā 1mln EUR. Viņus vest šeit, dot spēlēt kazino un pist mauku. Viss būtu labākajā kārtībā. Latviskums neciestu, tauta neciestu, nauda grozītos un pat ōmai, kura audzē Mellužos zemenes savs labums atlektu. Bet to jau saprast diemžēl negrib! Prom, krievus prom, oligarhus prom, mēs nevienam neklanīsimies! Cik stulbi ir uztvert pārdotu servisu par klanīšanos? |
||||
|
|
| Thursday, February 2nd, 2012 |
|
||||
|
Ar to Interneta Karaļa meklēšanu iet visai čābīgi. Un nevis tāpēc, ka piedāvājums būtu slikts, vai trūktu cilvēku. Nē, ne tuvu! Problēma ir tajā, ka valda vispārējs debilisms un sevis pilnīga pārvērtēšana. Strādnieku, kurš raks no šejienes līdz pusdienslaikam atrast ir 3 minūšu jautājums. Meistaram, kurš sapratīs rasējumu vajag nedēļu, nu labi, pēc divām būs atrasts. A puiku, kurš webos, dizainēs un visādi citādi slaistīties atrast laikam ir visai neiespējami. Internāta gurū šķiet ir katrs otrais, ar apspīlētām biksām, tuneli ausī, un savu tvitera akountu. Bet viņi uzdod nepareizos jautājumus. Pirmais no tiem – cik maksāsi? Kad piesakās darbā, ir jāstāsta cik Tu izdarīsi un tad es pateikšu, par cik es to novērtēšu, nevis otrādāk. It īpaši gadījumos, ja iet runa par pārdošanu. Aber nē, cik maksāsi, par kādām naudām iet runa un tā tālāk. Es saprotu, ka cilvēkam ir svarīgi to zināt, bet nevar paģērēt algu, pretim nedodot rezultātu, kur katrs nākamais uzzinot, ka būs 3 rubļi plus procents sāk vaikstīties. Tas ķipo pēc aprēķina – cik es dabūšu, ja nedarīšu neko. Nē mīlīši, tā neies krastā, es protams palikšu ciets kā klints, kaut pats pa naktīm to darīšu, bet sīkiem, nedapistiem sūdiem, kuri no sevis ir iedomājušies sazin ko, novēlu, lai dzīve izvalkā pa dubļiem ar izbadinātu vēderu tā, ka finālā būtu spiesti stacijā sūkāt pimpi par četri lati ejakulācijā. Tad uzzinās kas ir darbs uz rezultātu. |
||||
|
|
|
||||
| Smaiļuki, torķiki un wiiii mīļum bučzzz dzimpenē ir so yesterdey! Tagad man būs jauns apsveikumu koncepts draugos un skaipā. Kā sistēma ziņos, ka šodien kādam ir dzimšanas diena, es viņam visa augšminētā vietā sūtīšu linku uz Kansas dziezmiņu "Dust in the wind". Nu jā, un man tie sveicamie jau ar vairs nav nekādi astoņpadsmitgadnieki :D | ||||
|
|
| Wednesday, February 1st, 2012 |
|
||
| Strenču novadā divi piedzērušies jaunieši noslēdz derības un nocērt sev pirkstus | ||
|
|
| Monday, January 30th, 2012 |
|
||||
|
Mums tur vienā ekskursijā bija kaut kāds vietējais filmētājs, kurš pēc tam reprezent nolūkos piešķīra safilmēto materiālu diskā. Jāatzīst ka filmēt viņi nemāk gan, bet nu no tā divu stundu krepa mana kundz kādu sešu minūšu video izlobīja. Kvalitāte jāsaka ka ir sūds, bet miglainai atmiņai būs ok. http://www.youtube.com/watch?v=VPyl1ny1 |
||||
|
|
|
||||
| Vai cilvēks ar vārdu Zhu Jingwei ir vīrietis, vai sieviete? | ||||
|
|
| Thursday, January 26th, 2012 |
|
||||
|
Gambijā nokļūt var visnotaļ vienkārši. Lidojums no Rīgas līdz Londonai, pēcāk uz Bandžulu, to kas Gambijas galvaspilsēta. Lai neviens tūrfirmu bāleliņš neiedzīvotos uz jūsu sūri grūti pelnītajiem latiem, šo ceļojumu labāk organizēt pašam, jo savā sarežģītībā dotais uzdevums varētu sacensties ar gludekļa iegādi ebay vai jaunas galerijas izveidi draugiem.lv . ( ... tālāk ... ) |
||||
|
|
| Wednesday, January 25th, 2012 |
|
||||
| Vai kāds jau ir nolaidis pa vēnu Boardwalk Empire otro sezonu? Ja jā, tad kā bija? | ||||
|
|
| Sunday, January 22nd, 2012 |
|
||||
|
Nu tā, atvaļinājums beidzies. Ziemassvētku nedēļu novilku Ēģiptē, lai jau OTRO reizi pārliecinātos, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgs spendings. Uz Gizu mūs nelaida, vienīgais prieks bija Luksora un ja tam hotelim kurā dzīvojām ir pieci stāri, tad manas kundzes galertam un karbonādei ir pēdējais laiks piešķirt kādu Michelin zvaigzni. Lai tomēr noķertu kādu piedzīvojumu aiz astes, aizdevos uz Gambiju. (meklējiet google maps) Tagad esmu bijis visās Latvijas kolonijās. Par to, kā ir Gambijā (jo Hurgadas hotelis nav mana revjūv cienīgs) uzrakstīšu pēcāk. |
||||
|
|
| Sunday, January 8th, 2012 |
|
||||
|
Kamēr ciba līksmo Up mājās un testē Agnēzes laša tartaru, šodien maniem vecākiem tika celts galdā „aukstais mielasts”, kāds tas varētu būt bijis pirms 32 diviem gadiem. Salāti „olivjē”, mūsupusē pazīstami kā rosols parastais. Lai saglabātu 32 gadus veco garšu, speciāli tika meklēta desa, kuru ražotājs bija nosaucis par visadabiskāko. Gan jau ka piedirsa, un ēvielas ierijām šā kā tā. Ŗeņģu salāti, kas ir pavisam tautiska uzparikte. Izšķinītas reņģes ar vārītu olu, sīpolu un majonēzi. Paredzēts uzsmērēt uz rudzu maizītes. Cepti nēģi. Pats viņus ar sāli galināju, tālāk būrās dzīvesbiedre. Vai Jūs varat uz četriem norīt divus kīlo veikala nēģu? Diezin vai, mājās ceptie apēdās bez atlikuma, tagad var palaizīt želejiņu. Un nekas nesmird, kā te daudzi draudēja. Ābolu rausis ar drupačām. Nu tur visiem viss tā kā būtu skaidrs. Visus ingrīdientus pirkām tirgā un viss tika mājās gatavots, gluži kā pirms 32 gadiem, kad gastronomā gatavu karbonādi dabūt bija pagrūti. Tagad pa rīkli slidinās Užavnieks un I feel good. |
||||
|
|
| Thursday, January 5th, 2012 |
|
||||
|
Un kad rotaļīgās brāzmas norāva jumtu, es attapos Kanzasas tuksnesī, pēdējais, kas bija gatavs palikt ar mani, bija bezspalvu kaķis, kurš kā pitons aptinās ap pleciem. „Pretīga vieta”, gluži cilvēcīgā balsī klusi nomurrājā kaķis, „Jā, bet man te patīk!” noteicu un aizdedzinājis sērkociņu kastīti iesviedu to pamestā sešdesmito gadu chevy vrakā. Mēs stāvējām „on route 66”, ko tik bieži bijām skatījuši filmās. Iespējams, ka tas vijās caur piecdesmit pirmo štatu, un tā noteikti bija Amerika, kura piepilda katru sliktā oktobrēna sapni. Ar terminu zāle es iepazinos apmēram četrpadsmit vai piecpadsmit gadu vecumā skolas diskotēkā, kur čaļi, kuriem bija viss: vecenes, nauda, lietota „ģevjatka” un cieņa bijušā kino „Ilga” spēļu zālē, to prezentēja kā „krutāko ģēlu, kurai pat poila netur līdzi”. Mazajiem nedeva, tobiš man, kā arī kabatas naudas neienāca gana, lai apmeklētu „džokeri” Ilgā un vizinātos ar lietotu devītnieku. Man vispār nekā nebija, tik vien , cik vēlēšanās būt. Tas kremta līdz kaulam, līdz kadrs, kura vārdu vairs neatceros, bet bija no „divpadsmitajiem” teica, ka viss reālais tuss tagad esot centrā, Veldzē. Kas tā Veldze tāda man īsti skaidrības neradās, bet jebkurā gadījumā, brauciens ar devīto trolejbusu līdz strēlniekiem nav pārāk liela cena, lai uzzinātu atbildi. Veldze kā izrādījās bija alus bārs, sānieliņā no Līvu laukuma, kur tagad slejas manas konstrukcijas. Iestājoties pavasarim, varēja braukt uz „Veldzi”, bet krogā neiet, jo naudas šā kā tā nav, bet pasēdēt skvēriņā. Lielākoties tur sēdēja ļaudis, kuri centās uzsvērt kaut kādu savu piederību mūzikas novirzienam. Panki, metaļori, grandža un citas puberitātes izpausmes, ko šodien tēvišķi dēvēju vienkārši – melnie netīrumi. Man manos četrpadsmit savas ticības nebija, bet lai apliecinātos bija jaciņa, kur ar flomīti biju izzīmējis Aerosmith logo, Megadeath krekliņš un visam piedevām varēju nokviekt daļu The Exploited repertuāru. Es derēju visiem, visi derēja man un Ilgas „džokerī” arī varēju iekāpt bez baiļu, jo laikam biju vienīgais matainais, ko rajonā nesita. Kāpēc nesita un kā sākās sūdi. Tajā pašā Veldzē bija visādi „mazie panki”, kuru vārdus ar vairs neatceros, bet kuri Iļģuciema skolas diskotēkas tik lielo dārgumu un deficītu mētāja pa labi un kreisi. Ne jau pa velti, bet diezgan brīvi apmaiņā pret diviem latiem. Paralēli savu darbību uzsāka kafejnīca „Kaktuss”, kas atradās iepretim „skladiem”, kur vēlāk iemājoja reiva klubs „Open”. Nebija grūti iegādāties špickastīti un to aizvest līdz skolai vai uzcienāt „čaļus” no džokera. Vienu, divas, trīs. Kopā ar Sandi braukājām šo maršrutu diezgan bieži, līdz iekarojot ticību, „mazie panki” mūs iepazīstināja ar Doles čurkām, kuri apsaimniekoja savulaik tik populāro vietu „Lubaņčiks”. Dzīvoklis zem tālaika Lubānas tilta, tagad tā būtu vieta kaut kur zem Dienvidu tilta. Bija saulainais 1994 gads. Rīgas XX videne zāli vilka atspērdamās. Caur pudeli, budnžu, ar ūdeni vai vīnu. Kroņa nummurs bija izvilkt vairākas šķipsnas caur šķidrumu merkurs. Piepīpētas un pievemtas kāpņutelpas, balle deviņos no rīta, kad vecāki aizgājuši uz darbu. Uz skolu jau gājām ar, bet tas nebija uzdevums numur viens. Ilga- Strēlnieki-Lubānas iela un atpakaļ tika uzskatīta par prioritāti dienaskārtībā. „Lubaņčiks” kā noslēpums neturējās ilgi, ar acetonu apsmidzinātās kaņepes katru dienu atceļoja uz Iļguciemu par aizvien jaunākiem un lētākiem ceļiem. Toties ieradums garajā starpbrīdī pirms fizikas uzvilkt kāsīti palika. Krāpšanās zolē (klepus-kreicis, deguna urbināšana – sirds) paralēli pāris uzticīgajiem gandžas klientiem vairs nespēja nodrošināt to piecīti, pie kura biju pieradis laikā, kad vecāki kabatasnaudās izsniedza piecdesmit santīmus dienā jebšu divi piecdesmit nedēļā. Alternatīva uzpeldēja negaidot. Čalis, kura vārdu neatceros, nāca klajā ar atklājumu, ka skolas militārajā kabinetā (deviņdesmitajos tādi bija saglabājušies aiz inerces) ir aptieciņas ar ātomkara drapēm. Tur ir tabletka, plastmasas iepakojumā, „fofa” saucās, un ar tās palīdzību zāles piedzīvojumi ir pielīdzināmi braucienam ar vecākiem pie ōmes. Jau sen atpakaļ, tepat cibā par fofu biju rakstījis, bet tagad vairs neatrodu šo ierakstu, bet bija lieta... Vasaras praksē pieteicāmies tīrīt šautuvi un militāro kabinetu ar mērķi tikt pie aptieciņām. Mums veicās, un izrevidējot plauktus varējām sevi identificēt ar narko baroniem. Bija daudz un izsakot naudā pēc Veldzes kursa varēja dabūt pat lietotu opeli. Uz to brīdi tas šķita kā miljons tagad. Andele gāja uz urrā. Pircēji rija, paši rijām un bija zvaigžņu kari ar kingkongu klātienē. Atgriežoties skolā viss stāvēja savās sliedēs. Piecdesmit sāči no senčiem, astoņdesmit no doņiem (mans brālis, tas kurš tagad zvērs, rukāja uz doņiem gardenēs, pēc tam doņus mainījām vienam losim uz modelīšu mašīnītēm kuras es vedu uz Jūrmalu, savukārt tur viens džeks tās tirgoja savā skolā sīkajiem), lats no zāles un trīnīts no fofām. Priekš ’95 gada skolnieka budžets tīri pieklājīgs. Ir kārtējā XX skolas diskotēka, kur garderobēs iekasējam naudu pretim sniedzot piedzīvojumu astotklasniekiem. Policijas parādīšanās bija pirmais trauksmes signāls, bet tā kā Iļģuciemā regulāri kādu nošāva, to uztvēru kā vienkārši preventatīvus pasākumus skolēnu drošībai. Momentā, kad viens no astotklasniekiem tika aizvests ar ātrajiem man ceļā nostājās mācību pārzine. Apmetoties bēgšnai trāpīju divu kārtībsargu rokās. Tas bija brīdis, kad viss aizgāja pakaļā. Pēcāk esmu trāpījis arī smagākos gadījumos, bet tobrīd sajutu, kā mans kuņģa saturs kļūst smags, raidot skudriņas pār visu ķermeni pieprasot iespēju padirst, kuras man tajā brīdī nav. Mājās es dabūju pa muti „bez bazara”. Mani vecāki, kuri katrs ieguvuši pa divām augstākajām izglītībām neiedomājās sagaidīt no savas atvases ko tādu. Šoka iespaidā arī mans tēvs, doktōrs, vienkārši atcerējās savus ziemeļos, armijā pavadītos gadus, un kapitālistiski noziedzīgo atvasi atskaldīja turpat priekšnamā. Mana lieta tika izskatīta ātri. Neviens nevēlējās skaļu izmešanas skandālu narkotiku dēļ, tāpēc tika noslēgts darījums. Mārtiņš būs „olimpietis”, vai nu prom uz četrpadsmito vakareni. Nelaime tāda, ka ne no algebras, fizikas vai ķīmijas es nejēdzu un joprojām nejēdzu neko. Tā bija problēma, kuru viena no vadošajām pedogoģiskajā darbā atrisināja vienkārši :” Viņš ir dirsējs, visu dzīvi takš teātrī nogājis, lai skaita dzejoļus un prozu!”. Šai dāmai joprojām esmu pateicīgs, un tamdēl XX skolā kādu laiku man bija iespēja karāties pie dēļa blakus ķīmijas, fizikas un algebras olimpiešiem, pabeigt vidusskolu, iestāties augstskolā un nenonākt cietumā. Pēcāk es tiešām biju pamatīgi nobijies. Skaitīju dzejolīšus, vācu diplomiņus un ar bastošanu jaunrades dēļ tomēr nokārtoju valsts eksāmenus godam, lai vecākiem nebūtu kauns. Pēc tam, vēl nedzimušais hipsters tika nosūtīts uz ASV, lai uzzin īsteno dolāra cenu, atgrieztos uz iestātos augstskolā. Naudas nebij, līdz vājprātam trūka, jo „turīgie” vecāki uzskatīja, ka astoņpadsmit gados sava alus un meiteņu nauda ir jānopelna pašam. Kad laukā ir mīnus piecpadsmit, un tu stāvot līdz kulei ledainā purva ūdenī redzi tēvu piebraucam apsildītā mašīnā, cirsmas un nekurienes vidū, Tev gribas kliegt. Vienīgais ko Tu vari, ir sakodis zobus vilkt priedes zaru uz šķeldotāju, aizķerties aiz saknes un iemočīt ar seju dubļos. Man paveicās, kur atkal bija nopelns spējai dirst un runāt muļķības. Es tiku strādāt mediju aģentūrā un mans uzdevums bija uztaisīt poverpoint prezentāciju par vides reklāmas stendiem. No poverpointa, tā pat kā no ekseļa es nejēdzu ne sūda, bet to rūpīgi slēpu. Vakaros mājās, kad vecāku kompis bija brīvs līdu iepazīties. Līdz septiņiem rītā pazinos, katru nakti, līdz uzzināju, ka pārbaudes laiks ir izturēts. Man maksāja mazu, bet godīgu algu, bija perspektīvas kuras arī centos izmantot. Reklāmā baisi dzer, tas nevienam nav noslēpums un arī man, kurš no Iļģuciema nācis, vienmēr patika ieraut. Pralēli dropei vilkās arī zāle, ko regulāri uzvilka radošie, vai jebkāds cits stilīgais tusiņš kas bija ik uz soļa. Tēva dūre stāvēja kā dzīvs piemērs tam, ka narkotikas ir slikti, un kaut ar apzinoties, ka vecāki mani vairs ietekmēt nevar, dziļi zemapziņā es tai cigaretei pieskārties baidījos. Pagāja laiks, atmiņu brūces apdzija un balle atsākās. Tā reizēm, ja uzcienā. Nē, zāle nav narkotika! 2005 gadā man sanāca piedzīvot ko ļoti sliktu. Tā bija interesanta materiālās pilnības un dvēseles tukšuma korelācija. Es iedzīvojos naudā, bet zaudēju draugu. Nē, mēs nesastrīdējāmies, viņš nomira, nositās, aizgāja bojā manis dēļ. Kādu mirli dzīvoju kā apstulbis un tad dāsnas rokas man iedeva uzpīpēt. Mirkļos, kad cigarete nelīdzēja es šņaucu. Kā nokļuvu līdz šņaukšanai neatceros, bet tā bija tikpat ikdienišķa ballītes sastāvdaļa kā viskijs, kola vai čipsi. Sēras nevilkās mūžīgi un kaut kādā brīdī es pateicu nē, jo gribēju ģimeni. Plāni izkusa kā cukurs tējā divtūkstoš astotajā gadā, kad kopdzīve aprāvās un es attapos krīzes plosītajā Latvijā bez parādsaistībām, bez īpašumiem, ar visu pārdotu un treknu kredītkarti. Vecpuiša dzīvē metos ar pilnu krūti. Ja ne reindžrovers, tad turāgs nošņaukts būs. Paldies dievam, ka tajā miesaskārību un narkotiku orģijā nekļuvu par geju. Atmiņas ir krāsainas, bet tās rezumējās ar pamošanos un apziņu, ka beidzot Tu čalīt esi gan ar pliku dirsu karstās smiltīs. Šobrīd aprit divi gadi kopš neesmu lietojis nekāda veida narkotikas un ceru nelietot vēl ilgi. Brīdī, kad viss būs padarīts, bērni izaudzināti un skaidrība par nāvi, es apsolos iziet uz savas BoraBora salā esošās terases un iepūst vienu treknu celiņu. Tagad gan ne. Kāpēc es to stāstu? Atceraties Sandi? (trešā atkāpe no augšas). Viņa vairs nav. Varbūt viņš ir, bet viņa nav. Pēdējoreiz kad kaut ko dzirdēju, tas skanēja aptuveni šādi :”Guļot pie ōmes, tā nelaižot iekšā - Sandis depresijā, visu pensiju atņēmis, tagad guļ un skatās griestos”. Līdz ar to, ceru ka šī stāsta negaidītā morāle Jums liks saprast, ka jebkāda vieglo/smago/neitrālo narkotiku legalizācija ir noziedzīga, jo jebkurš cilvēcīgs prātiņš nav tai pretoties spējīgs. |
||||
|
|
| Tuesday, January 3rd, 2012 |
|
||||
|
http://www.draugiem.lv/jmp/ Uzreiz atzīšos, ka vēlos, lai cilvēks dzīvo Jūrmalā. Ja ir no Kauguriem, tad ir pavisam labi. Jebkurš cits kandidāts pārrunās zinot solīto algu zvērēs, ka attālums nav problēma, bet pēc mēneša sāks "strādāt no mājām", ņaudēs, ka braukāt tomēr ir padārgi un gribēs pielikumus. Es esmu fašists, bet salīdzinot ar manu brāli, es vēl varu būt tēls no "Mūzikas skaņām", tāpēc īpaši jūtīgos, lepnos un tos kas domā, ka viņi ir kas vairāk par vidējo sūdu aicinu nepieteikties. |
||||
|
|
| Friday, December 30th, 2011 |
|
||||
|
Es atļaušos būt neiecietīgs, jo man apkārt ir miruši, dzimuši, krituši un cēlušies pietiekoši daudzi, lai neuzskatītu sevi par no citas planētas nākušu vai izdevīgākās pozīcijās esošu. Un manī iesviļ nevaldāmas dusmas šie amnestējošie paziņojumi emigrantu virzienā. Konkrētajā gadījumā LV vēstnieka Lielbritānijā izteikumi, ka mājupceļš sāksies tikai sasniedzot iespēju nomaksāt savas pārādsaistības. Pārādsaistības, cilvēka cienījama alga un iespēja realizēties. Šīs tik viegli valkājamās frāzes min teju vai katrs, nobeigumā nicīgi nosprauslājot : „...nu un kas tad te, nabadzība, nav perspektīvas.” Un perspektīvas arī nebūs, jo pie mums konduktori ar deviņu klašu izglītībām bija sadomājušies, ka arī viņiem pienākas dzīvot jaunajā projektā ar līzingā pirktu plazmas televizoru. Mēs tik ļoti esam cilvēki ar savām tiesībām uz dzīvi, ka pilnīgi aizmirstam to, ka bez tiesībām mums arī ir pienākumi. Arī parādsaistības ir pienākums, un pirms to uzņemties, nevajadzēja domāt par to, kas tev pienākas kā cilvēkam, bet par to, ko tu kā cilvēks vari izpildīt. Vājš un muļķis nevar dzīvot jaunajā projektā ar plazmas televizoru, bet saprast to nevēlas. Šīs brīvdienas ir atvedušas mājup arī kādu no šiem emigrantiem, kurš alu dzerdams apraksta visus aizjūras labumus, sākot no algām, cenām un visa kā cita, kas viņam tagad ir, bet nekad nebūtu bijis, ja vien viņš nebūtu aizceļojis uz apsolīto zemi. Ārpus protokola gan paliek tas, cik stundas viņš stāv pie fasējamā konveijera, kā viņu zākā poļu virsstrādnieks un izsmej pakistānis, bet tas viss ir nieks salīdzinot ar auksto giness alu Londonas pļavniekos, kur beidzot viņš esot cilvēks. Vēl vairāk, būšot pabalsti un stabilitāte, jo Anglijā cilvēks ir novērtēts, atzīts un pasargāts. Anglijā latvis ir aizvējā pretēji dzimtenes necilvēcigajiem apcirpumiem. Un šīs domas apskurbināti mēs kāpjam lētajos avioreisos, lai turpinātu kalpot poļiem, pakistāņiem un cerēt, ka karaliene māte gādās par pabalstu neveiksmes gadījumā. Tā nu esmu ticis līdz tam, ko dēvēju par „pabalstu tūrismu”. Ne tikai no Latvijas, no tās pašas Spānijas, Grieķijas, Turcijas, Pakistānas un citiem Dieva aizmirstiem stūriem uz šīs grēcīgas zemes. Viņi plūst uz Angliju, Vāciju vai Franciju, cerībā, ka šo valstu sakārtotā sociālā infrastruktūra viņus uzņems savā klēpī kā savējos, noglāstīs un pabaros, aizmirstot, ka vēl piecdesmit gadus atpakaļ šīs valstis gulēja pēckara drupās, un tikai tie paši angļi, francūži vai vācieši šīs valstis uzcēla no jauna, padarot tās tādas, kādas mēs tās redzam šodien. Tās ir viņu valstis, ne mūsu, tie ir viņu pabalsti, ne mūsu. Un tikai mūsu pašu darbs mūsu zemē ļaus mums un mūsu bērniem lepoties ar savu bagāto zemi, pabalstiem vai ceļiem. Agresīviem komentētājiem varu piekrist par Māršala plānu un piecdesmitajos gados ievesto turku darbaspēku, bet tas vienalga nav ne mazākais attaisnojums mums, kas savu sētu atstāj novārtā, lai vergotu šampinjonu fasēšanas cehā vai zemeņu vagā. Jaunajā gadā visiem novēlu darbasparu, iemācīties vismaz vienu svešvalodu, kļūt lepnākiem un nedarīt kaunu savai nācijai kļūstot par „pabalstu tūristiem”. Piedevām, kādudien šo lielvalstu sociālais budžets pārkarsīs un visiem šā kā tā iestāsies amba. |
||||
|
|
| Wednesday, December 28th, 2011 |
|
||||
| Vai kāds ir pircis ceļojumus no Monarch vai Thomas Cook? Viņi mani slaidi sūta dirst, jo man nav UK postal un billing adreses. Ko man darīt? Iet dirst? | ||||
|
|
| Wednesday, December 14th, 2011 |
|
||||
|
Vai kāds kādreiz bankai ir rakstījis "eseju" par to, kā un cik ilgā laikā atpelnīsies tā iekārta ko grib iegādāties? Jautāju - nu tipo biznesa plāns? Nē, nu uzraksti tā brīvā formā, lai komisijai viegli saprast. Kas velns ir brīvā forma? Any? Neesmu slinks, un zinu, ka google nezin. |
||||
|
|
|
||||
|
Mārtiņš nesaprot, par ko te cepiens iraid. Pašķetinot Jūsu sarakstīto, uztveru, ka kāda Dieva radībiņa ir aizsūtījusi kādas citas radībiņas cibas printskrīnu uz Drošības policiju. Un? Vēlreiz pārlicis šīs Jūsu sarunas savā nodzertajā smadzenē, nācu pie slēdziena, ka te nav aizvainojums par ziņošanas - neziņošanas faktu kā tādu. Te ir aizvainojums par "gimenes lietu". Tā teikt, mēs te cibiņā kā brālīši un māsiņas, a vot viens cūka sarainais to aiznesa tautiņās. Kamoooooon. Jo kad es gaužos par konkurenci un tās cīņām, lasu iedrošinājumus vērsties KNABā, Darba aizardzībā, vidā, un neviens šīs ierosmes nenosoda. Bet in fact, tas taču ir tas pats. Vai ne? A tagad vot, meitēns netīšām nopurkājās svecītes tuvumā, i vot pažars sacēlās. Jā, un pielikumā varu teikt, ka orgāniem šādas ziņas ir pohuj. Ne viņiem ir resursu kas tās apkopos, ne kas izvētīs. Vismaz tādus cibas ziņojumus. Ja iesniedzies "pa nopietno", pastāv risks, ka pašu izdrāzīs, līdz ar to, pis tos orgānus zirgs! |
||||
|
|
| Monday, December 12th, 2011 |
|
||||
|
Nomainoties sezonām, kad āra darbi tiek apturēti, daudzi mazie dodas plašajā pasaulē un bezalgas atvaļinājumā. Tas protams skumdina, bet tāds nu tas darbiņš ir, ka ziemā to darīt nevar. Tad nu mazais skumst, un es viņu saprotu – apkures rēķini, plastmasas ali un visas pārējās tēriņu pozīcijas paliek, kaut ienākumi izpaliek. Savukārt mazais ir apdomājies un nāk klajā ar lūgumu – piedāvājumu: Mazais varētu palikt uz minimālo. Nu to pašu mazāko, nu to, ko VALSTS MAKSĀ. Vot tā vot, minimālo maksā valsts. |
||||
|
|
|
||||
|
Šorīt gadījās vest vienu radībiņu ar auto. Man regulāri gadās vest radībiņas ar auto un tikpat regulāri es klausos viņu spriedelējumos, kur pašiem stāstītājiem šķiet, ka viņi zina labāk un tas atstās uz mani kādunebūt iespaidu. Šārīta centrālais topiks bija Swedbanka. Strauji apvaicājies, vai esmu paspējis izņemt naudu no Swedbank, jo tik lielam kungam jau noteikti ir kas glābjams, mazais raižpilni nogroza galvu uzzinot ka nē. Nu ja, man jau laikam kā valdībā, vairāki bankas konti. Nu ja, tie valdībā, tie jau zin kurās bankās naudu turēt. Kā nozog, tā dažādās bankās iekšā. Vai tad es nezinu, ka tas Godmanis uz Pareksu nopelnīja. Desmit miljonus, iespējams pat ka miljardu! Tagad Dombrovskis dabūja no Krājbankas naudu. Cik? Precīzi cik, nezinot gan, bet vairāki miljoņi noteikti ka būšot. Kā, es to nezinu, tas takš katram muļķim zināms, ka viņi tur valdībā to banku naudu dala. Tagad arī Swdbankai slikti, bet valdība mānās, lai mēs neņemtu laukā, lai viņiem vairāk paliktu. Jā, jā, viņš zin, tāda tā valdība ir. Jā, tā viš i, tauta zin labāk.... |
||||
|
|
| Monday, November 28th, 2011 |
|
||||
|
Kaut kādu laiku atpakaļ kaut kur izlasīju, ka saujiņa zinātnieku, nu tur ekonomisti, ķīmiķi un varbūt arī kāds filozofs pa to burzmu ar, ir pierādījuši, ka zelts, kā noguldījuma drošības garants ir pilnīgi garām. Ļoti nestabila vērtība un nelaimīgs tas, kurš zārka naudu iekonservējis zelta stienītī. Kaut kā līdzīgi domā arī vismaz 0,5% citi planētas iedzīvotāji, bet zelta cena joprojām turpina augt, jo pārējie 99,5% tam spītīgi atsakās ticēt. Un atsacīsies, ilgi vēl. Tā pat arī ar automašīnām. Mēs visi ar prātu saprotam, ka 1,6l škoda, kura patērē 6,5l/100km ir ļoti izdevīgs, ekonomisks un visā visumā labs auto. Ar ko neparunājies, visi kā viens - go grīn un pērc ērmīgu hibrīdu, vai vismaz kaut kādu poketkāru. Jā, kā tad, uz katru toyota aigo vai kā viņu tur, mums valstī ir vismaz trīs X5 BMW ar darba tilpumu 4,4l. Tad nu lūk, man ir jautājums tiem, kas pēdējā laikā ir pirkuši automašīnu. Vai ieejot dīlera kantorī Jums nav palikusi sajūta, ka tas smurgulis ar rōzā kreklu un saželejotajiem matiem tur Jūs par lohu? Nu tādu, kurš ir pilnīgs tundra, kuram stāstīt, ka auto ir "personības izpausme", bet tajā pašā laikā neļaut nogrābstīties, ka tik nenospeķo stūri? Moš es pēc bomža izskatos? Un nākamais jautājums, salīdzinot brošūriņas. Ja es nopērku auto dīlera salonā Waršavā, kur tas ir ievērojami lētāks, atdzenu šeit, noreģistrēju, un ja man kaut kas gadās, vai es varu braukt pie mūsu rōzkrekla un teikt - eu tu, pārcenotā kuņa, tagad davaj garantijas ietvaros man displeju nomaini, vai jebkuru citu garantijas remontu? |
||||
|
|
| Thursday, November 24th, 2011 |
|
||||
|
Veikli ļaudis visā tajā Krājbankas jezgā saskata iespēju savas popularitātes celšanai. Gut Kaspar, Gut. http://www.diena.lv/latvija/zinas/dimit Bet manuprāt tas ir tik idiotiski, cik idiotiski vien var būt. Viņš ko, tagad cer, ka ar šito viņam atlēks kāds atbalsts to 280 000 nelaimīgo cilvēku acīs, kas visā šajā putrā ir atrāvušies. Ka tie viņam sekos? Varbūt nogulsies pie kādām durvīm? Vai pieķēdēsies pie staba? |
||||
|
|
| Monday, November 21st, 2011 |
|
||||
|
Привет Валера, Я вот сегодня пришол домой, подумал - интернет посмотрю, что нового в мире. И наткнулся на ето: http://www.youtube.com/watch?feature=pl Буть пожалусто добр, и запусти ето в социалйние сети в месте с расказом, как Ты бывал в Латвии и кто тут нацыст. |
||||
|
|
|
||||
|
Tātad šodien ir tā diena, kad jaunie fotoradari sāk savu taisno un nesaudzīgo cīņu pret ļaunajiem CSN pārkāpējiem. Sodi solās būt bargi, bet taisnīgi. Samazināšoties arī ceļu policijas zvērības, jo visu nepateicīgo un melno darbu veiks radari un inspektors Krūmiņlieps varēs pavadīt vairāk laika ar ģimeni vai draugiem. Budžetā ietaupījums, laime un optimizācija. Nja, kā tad. Tas viss būtu nāvīgi čoni un nereāli skaisti, ja nebūtu visas tās priekšvēstures par kuru mūs tik cītīgi informēja pietiek koms un nekā personīga. Nu tur šeftes, rebes un būšanās, kā arī ieņēmumu no sodiem dalīšana. Privātā partnerība represīvajā sistēmā, ja tā varētu izteikties. No biznesa viedokļa nereāli feini, jo tas līdzinās garantētajam apjomam pakalpojumu sniedzēju lauciņā. Nu gluži kā mobilajiem, siltumiem un enerģijām. Tik un tik - dzin dzin kontiņā, ja nav dzin dzin, tad uz tiesu prom. Un šeit pat ar IeM svētību, nemaksātājs-skumbēks nekur nedēsies, nekādā šķirbiņā nenoslēpsies. Šis nu būtu tas gadījums, kad tauta nu tiešām varētu saliedēties un es ceru, ka tā arī notiks. Saliedēties vajag, un tā kā ne uz kādu polītisku reformu vai revolūciju latviensis vulgaris vairs nesaliedēsies, jo baidīsies tikt apdirsts, tad uz valsts un tai pietuvināto darbonīšu izjāšanu tas varētu būt vienots kā dūre. Pirmkārt tā radaru karte. Tā ir huiņa. Šodien pat konstatēju, ka aparāts ir nolikts "gardajā" vietiņā, kas ir vismaz 5 km tālāk par kartē norādīto. Tātad, mūs apzināti dezinformē, vai tā ir Vitiron (vai kā viņu tur) patvaļa? Vitironu var saprast, dzin dzin jātaisa, un ja neviens tūdaliņš savu drošku norādītajā vietā neganti nedzen, tad dzin dzin neskan. Vitirona puiši iet tur kur skan. Tātad, šo jautājumu būtu jāceļ līmenī. Protams arī jāsarunā kāds inteliģents pensionārs, kurš par godīgu samaksu izvedīs ārprātā jebkuru valsts iestādi pēc Jūsu izvēles. Un jānoskaidro par to karti - tā ir karte ar radariem, vai karte ar bezjēdzīgiem punktiņiem. Un ja tā ir karte ar bezjēdzīgiem punktiņiem, kāda velna pēc tā tiek uzdota par karti ar radariem. Respektīvi, aktuālā versus nominālā monitorings, ilustrējot radaru novietotāju patvaļu vai kaut kā tā. Otrkārt sociālie tīkli. Te nu ir tas brīdis kad jāmobilizējas. Vienīgais kas pagaidām nāk prātā ir waze, jo radio laikam to darīt nav brīv, un visu laiku jāsniedz aktuālā infa par radaru izvietojumu. Ja tas notiksies, tad iestāsies laime. Katram biznesam pamatā ir aprēķini, gan jau ka arī šim. Un, ja mēs liegsim iespēju sev, kaimiņam, NĀCIJAI, izrakstīt rēķinu, tad visa tā herņa ātri aizies pa burbuli. Tas būtu pat dievam tīkami, jo ikreiz, kad uzzinu ka kāds shēmotājs ir izdarījis pašnāvību, vai viņu vismaz ir pametusi sieva un viņš slēpjās anglijas sēņu vagā, manu sirdi pārņem tīkams siltums. Lūk, un mūsu , latviešu tautai šis siltums ir raksturīgs, tāpēc uzskatu, ka ir pamatotas cerības uz tautas mobilizāciju radaru biznesa nogremdēšanai. Un zin kas būs? Ielās atgriezīsies vecais labais Krūmiņlieps, kurš izteiks brīdinājumu, vai tramīgi paņems cēnerīti, nevis bezkaislīgi piesūtīs rēķinu pēc fakta. Es neesmu par korupciju, es esmu par cilvēkiem un pret "shēmotājiem". Mārtiņš ir runājis! |
||||
|
|
| Wednesday, November 16th, 2011 |
|
||||
|
es nekur nevaru saganīt elementāru ciparu. Tranzīta kravu apgrozījums 2005, 2006, 2007, 2008, 09, 10 un daļa no 11. Izteikts latos. Kopā pa visu industriju (vilcieni + auto + ostas +air u.c. iespējamie) paldies |
||||
|
|
|
||||
|
http://www.youtube.com/watch?v=VdEJCKiU |
||||
|
|
| Thursday, November 10th, 2011 |
|
||||
|
Pēcpusdiena sāk izskatīties visai bīstama. Ja kopš aiziešanas no reklāmas samierinājos, ka apsveikumi notiek sms vai draugiem.lv formātā, tad izskatās, ka body contact laiki ir atgriezušies. Rīgā tas ir vienkāršāk, jo ir tramvajs vai taksis. Jūrmalā ar transportu ir grūtības. Tikko bija viens „kadrs”, nolika heņuku, pats atpogāja, izrāvām pa simts un šams aizbrauca. Pēc īsa brīža būs bruģētājs, cik varēja noprast no ievada, kastīte guļ uz blakus beņķa. Atkal būs jāieplēš. Vēl ir signāli, ka garām nobrauks komunālā pārvalde. Viņiem ta labi, iepļaus simtiņu un aizbrauks, a es palikšu... 3 ali vai 100 gr. un es pie stūres vairs nesēžos. Cik Jums? |
||||
|
|
| Sunday, October 30th, 2011 |
|
||||
| 25h un rakūniņš ir taisnā vīlē atvilcis ar Škodu kam piekabināta piekabe no Ķelnes. Secinājumi – cunftīgie vācieši mazos latvietīšus pa pilnu vēl neņem, škoda ir izturīgs auto, man nāk miegs un gribas iepist Bauskas alu. | ||||
|
|
| Wednesday, October 19th, 2011 |
|
||||
|
Mana ikdiena ir diezgan strukturizēta, vismaz rīti. Kofe, epasts, ziņas un tad jau pēc tam kā sanāks. Izdzēsis pāris uzaicinājumus uz semināriem un prieka pilnus piedāvājumus stiprināt mārketingu pievērsos lasīšanas vērtajiem darba un privātajiem ziņojumiem. Mans „krievs”, kurš mitinās Minskā bija sarakstījis man garum garo vēstuli par parba lietām un nobeigumā atzīmējis, ka esot ieskatījies mūsu delfi.ru , ziņas palasīties. Ja Lukašenko režīmu izbaudījušais cilvēks pārdomas par mūsu ziņu portālos lasāmo noslēdz ar vārdiem „У вас там пиздец какой то...”, tad jādomā, ka problēma tiešām ir. Ja „tie tur”, savādāk es mūsu jaunos Saeimas deputātus nodēvēt nespēju, tomēr sadūšosies un kaut baltiem diegiem, bet tomēr kaut kādu valdību sabīdīs, tā vienalga būs tāda kliba, iekšēju konfliktu un dažādu garīgu slimību mocīta vista. Cik man zināms, ganāmpulkos un savvaļas zvēru baros pirmos izšauj tieši vārgos, kroplos un citādi atpalikušos īpatņus, lai nedod dievs, sasniedzot fertilo vecumu tie nespētu pavairoties un gandēt sugu. Ja mūsu bara vadonis būs kliba vista, tad jādomā, ka labāku ganību, vai medīgu lauku meklējumos mums klāsies visai grūti. Ganāmpulks novājēs, sāksies iekšēji konflikti, vardarbība un pat kanibālisms, jo cilvēka anatomija ir ļoti līdzīga mežacūkai. Tāpēc, dārgo prezident, Jums nav jābaidās no sabiedrības nosodījuma, vai citu valstu izsmiekla, tamdēļ, ka tas jau ir noticis, un šī klibā vista jāatšauj, jo jebkas kas nāks viņas vietā būs labāks, par to kas ir tagad. Jaunu ārkārtas vēlēšanu rezultātā prognozēju 35 SC, 35 NA, un 30 V. Stabilu valdību un veselīgu valsts izaugsmi. |
||||
|
|
| Saturday, October 1st, 2011 |
|
||||
|
Hei, veroties sejās kas uzmetušas lūpu par ZRP lēmumu, mana pārliecība par straujiem notikumu pavērsieniem sāk nostiprināties aizvien vairāk. Tur pat gadu nevajadzēs. Tagad Lembim ir jāuzspiež uz pāris nenobriedušākajiem ZRP prātiem, nu tur pietiksies ar divām desmaizēm, vārītu olu un tūkstots eiro/per nut, jāpavkariņo ar Lapsiņu un mataino un redzēsiet, mums būs jauna, skaista valdība kurā būs V+NA+ZZS. Vismaz es lembja vietā tā darītu, tagad ir iestājies apjukums un aizvainotība, kura jāizmanto. Tur nav ko kavēties ne mirkli! |
||||
|
|
| Wednesday, September 28th, 2011 |
|
||||
| Šodien man nekas nepatīk. Pilnīgi nekas, pat saulīte aiz loga nē. Apkārt ir vieni vienīgi idejoti, nevienam neko nevar uzticēt, katram jānoslauka dibens un vēl piedevām jāuzmanās neaizskārt jūtas. Labi ka ir brālis, vismaz viens uz šīs sapelējušās planētas zeme vēl domā un kaut ko spēj izdarīt. Pārējie būtu jāutilizē. Viss riebjās. | ||||
|
|
| Tuesday, September 27th, 2011 |
|
||||
|
Šis būs ļoti subjektīvs viedoklis, un ja kāds man pierādīs, ka es kļūdos, būs atgūta ticība labajam, ierēdņu neuzpērkamībai un Sprūdžam kā labākajam ministru prezidenta kandidātam. Šī nedēļa sākās ar divām visnotaļ interesantām ziņām par to, ko mēs drīzumā uzzināsim. Un uzzināsim mēs sekojošo – dzērvene ir ļoti vērtīga oga, savukārt stādi izdaiļo apkārtni un ražo skābekli. Kopumā par šīm vērtīgajām ziņām tiks tērēti 861 tūkstoši latu, 393 par ogām, 468 par stādiem. Tā kā tērēta lielākoties tiks „Eiropas Nauda”, kuru apsaimnieko tādi kantori kā Lauku Atbalsta Dienests un Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūra nekāda pamata satraukumam nevajadzētu būt. Būs darbiņš aģentūrām, naudiņa medijiem, un peļņa akcionāriņiem. Viss pēc gostiem, ekonomika atplaukst un reklāmas industrija atsitīs neiegūto peļņu, kas radās sakarā ar vēlēšanu tēriņu griestu apcirpšanu. Vārdu sakot – visiem labi. Pat mums, mazajiem cilvēkiem, jo mēs uzzināsim ka dzērvene ir ļoti vērtīga oga, savukārt stādi izdaiļo apkārtni un ražo skābekli. Tik daudz par labajām ziņām. Tagad par to, kas man nepatīk. Man ļoti gribētos zināt, jo IUB šajā ziņā ir ļoti skops – kas tas tāds bija par iepirkumu. Atklāts konkurss, cenu aptauja, skaistumkonkurss vai gailīšu salīdzināšana, kura rezultātā SIA „Inspired Communications” reklamēs stādus un SIA”Super FM” ogas. Nekur nav pieejams ne konkursa nolikums, ne vērtēšanas kritēriji, ne tehniskā specifikācija. To ķipo varēja dabūt LIAA, kaut kādā kabinetā. Un it kā jebkurš. Labi, pieņemsim, bet kāpēc sagatavošanās laiks bija tikai divas nedēļas? Ja cilvēks kaut cik orientējas reklāmā ir skaidrs, ka kvalitatīvu piedāvājumu uz 0,5mln nevar sagatavot, var kaut ko tā – aptuveni, pluss mīnus. Tātad, lēmums par uzvarētāju tika pieņems pamatojoties uz „pluss mīnuss piedāvājumu” ? Vai varbūt uzvarētāji jau iepriekš zināja, ka tiks izsludināts šāds konkurss un visu jau bija paspējuši sagatavot laikus, kamēr pārējiem tirgus dalībniekam tas vienkārši nebija iespējams? Tādā gadījumā, kas un kāpēc viņiem šo informāciju sniedza? Būtu labi, ja LRA prasītu paskaidrojumus no konkrētajiem reklāmdevējiem, jo viņi NAV maksājamās naudas īpašnieki, kā konkurss tika organizēts, kādi bija izvēles kritēriji un vai sabiedrībai nav pamata šaubīties par korupcijas riskiem. Kā arī, vai līgumā ir paredzētas pēckampaņu atskaites, par izlietotās naudas atdevi. http://www.iub.gov.lv/pvs/show/2025 http://www.iub.gov.lv/pvs/show/1996 Post Scriptum. Nē, man neskauž. Es pat reklāmā nestrādāju, vienkārši за державу обидно |
||||
|
|
| Monday, September 26th, 2011 |
|
||||
|
http://www.diena.lv/latvija/zinas/s Es piemēram nezinināju, ka ir parādījusies jauna aģentūra kas var nodrošināt mediju pirkšanas un plānošanas pakalpojumus arī citos medijos, ne tikai savos :) Spēcīgi |
||||
|
|
| Wednesday, September 21st, 2011 |
|
||||
| Tāda atklāsme uznāca. Zini, ne Tu ne es, mēs nekad nebrauksim ar Lambordžīnī Gallarado, mēs nekad nepisīsim kinozvaigzni Ritz viesnīcā Francijas dienvidos un nekad neizpletīsim rokas pār Manhetenu stāvot uz sava 105 stāva penthausa terases. Nekad! Aizmirsti, tā notiek tikai filmās. Samierinies. Tava Tenerife būs Kauguru solārijs. | ||||
|
|
| Monday, September 19th, 2011 |
|
||||
|
To politisko tirgu turpinot. Acīs duras sekojoši jaunumi : Iesalnieks savā čivinājumā ir aizvainojis SC. Tikām SC partijas biedrs ir noķēpājis žīdu kapus. Tirgā andelē to nabaga Iesalnieku, ka lūk kādi neonaciķi mīt NA rindās, tajā pašā laikā par to antifašistu izsakās – nu kas tur liels, puikas ākstās, ierindas biedri. Bet tas nelga Iesalnieks jau ar puika, ne valdē, ne Saeimā, ierindas biedrs, gluži kā tas oligofrēns kapu apgānītājs no SC. Jautājums – mēs ta ko, par lielāku noziegumu uzskatīsim tvītošanu, nevis reālu huligānismu? Te drīzāk jāuzdod jautājums medijiem – kuru stāstu un kā stāstīsim? Pieskaroties medijiem. Tas Liepnieks var daudziem nepatikt, bet šodien labi uzrakstīja. Vot Jums, Vienotības intelģentajiem pimpja sūkātājiem kā šķiet – Ojārs Rubenis ir noziedzies vai nav? Vienotībai liekas ka nē. Nu kas tur liels, puikas pableiņojās un mieriņš. Pierādīts, notiesāts un izcieš sodu. Savukārt lūk tas Lembergs, vot tas gan ir zaglis. Pierādīts gan nav, nosodīts arī nav, bet maita, zaglis un cūka sarainais. Tā Vienotības un viņas līdzskrējēju dubultmorāle reizumis ir apbrīnojama. Skaitās it kā inteliģenti, it kā elite un viedie, bet patiesībā – sūds kas tur ir. Fondu izsūcēji, mecenātu meklētāji un cita veida parazīti, kuru piemineklis šaisaulē ir nevis pašiedomāts kultūras mantojums, bet podā izdirsts sūds, kurš radies rijot valsts maizi. |
||||
|
|
|
||||
|
http://www.diena.lv/latvija/politika/vi Nu redz cik skaisti. Aizgrūdīs, lai pamuļķītis būtu tas, kurš apstiprina sadarbību ar SC. Skaisti, skaisti, jo viņi zin, ka pigmejs to nepiedos. Bet stabilu valdību ta vajag :) |
||||
|
|
|
||||
|
Tā kā šo vēlēšanu sakarā esmu salasījies dažnedažādus viedokļus no dažādiem resursiem, trīsreiz uzkurinājies, piecreiz nomierinājies, un bezspēkā nopūties pieņēmu pragmātiskāko scenāriju kā neizbēgamību, sev vienlaikus iestāstot, ka tā pat ir nepieciešamība. Par ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} indulgence komentāru . Sarkasmu es protams uztvēru, un pat atradu zināmu racionālu graudu viņa rakstītajā. Protams, jā, tā viņš ir un tā tam būs būt. No tādiem ļoti liberāliem skatupunktiem veroties. Ļaujot citiem būt vienā līmenī ar sevi, vai pat atzīstot viņu pārākumu. Jā, izvēlēsimies lētāku, bet krievvalodīgu servisu, nebrīnīsimies, kāpēc krievi izvēlas krievu preces un tā tālāk. Да ради бога, šeit ir demokrātija, katrs var respektēt un pielūgt ko vien pats vēlas – kaimiņu krievu, vecās galošas vai rimi akcijas buklētu.Es piemēram draudzējos ar krieviem. No Maskavas, Minskas un Pītera. Mums veidojas abpusēji izdevīga draudzība, kuras dēļ tautieši mani mēģina kangariem pieskaitīt. Kas attiecas uz nacionālo jautājumu, tad tie, kas ir no Maskavas, Pītera vai tās pašas Lukašenko Minskas, man pilnīgi piekrīt un atzīst, ka tie viņu tautieši, kuri te mājo kopš PSRS laikiem un nerespektē valsti, valodu, tradīcijas un pigmejus ir nožēlojams сброд par ko pašiem kauns. Tāpēc tie, kuri te sprēgā, 9.maijā uz saviem piektajiem bumerim krāso „на Берлин” un „T-34” un veido Saskaņas Centra elektorātu ir uzskatāmi par zemcielvēkiem un pret viņiem vajag arī attiecīgi izturēties. Ja Ušakovs atzīst okupācijas faktu apmaiņā pret atziņu, ka šeit nav okupanti, darījumam ir jāpievieno nosacījums, ka ja reiz bijusi okupācija, tad to atzīmēt ir aizliegts ar likumu. Tobiš kaput devītajam maijam, jo šobrīd esmu uzvilcies tā, ka tajā datumā būtu gatavs turp doties ar auto uz kura būtu uzķēpāts Pfanzer, ļautu lai mani nospārda un sadedzina, bet lai dieva dēļ to nofilmē CNN un parāda kādi nožēlojami zemcilvēki šeit mīt. |
||||
|
|
|
||||
|
Svetka ir sprigans sievišķis kas dzīvo Krievijas pierobežā, Latvijas pusē gan un dažādu apstākļu sakritības dēļ virtuāli mājo arī manos drauģeļos internātā. Sveta ir sabiedriska meitene – visādi NVO, jauniešu pasākumi, sociālās štelles un ES projekti. Arī internātā Svetka nesnauž un aktīvi siro pa draudziņiem. Sestdien pamanījusi manu aicinājumu balsot par NA uzaicina mani uz speciālu vārdu drauģeļu čatā. Nedaudz pabubinājuši par savām izvēlēm, mēs it kā vienojamies, ka darbam ar politiskajām aktivitātēm nav nemazākā sakara. Vērīgs lasītājs jau būs nojautis, ka Sveta ir dedzīga saskaņas atbalstītāja un kopš manis tiražētajām bildēm, kur es ar Ušakovu griežu lentītes, tapu par pierobežas tingeļtangeļu būvētāju numur 1, jo esmu skāris mesijas roku un tā tālāk. Pēc maniem „nacistiskajiem” izlēcieniem drauģeļos vēlēšanu iznākuma sakarā Sveta šodien ieliek krievu tingeltangeļa bildi ar tekstu, drīz tādā un tādā miestā tāda erafa sakarā taps šāds rotaļu laukums. Aizrakstu jautājumu, kā tad paliek ar mani, kurš ir pats labākais un tā tālāk. Atbilde bija lakoniska:”Ir laiks izmēģināt ko jaunu”. Vot tā vot, biedri pilsoņi fašisti. |
||||
|
|
| Sunday, September 18th, 2011 |
|
||||
|
Asinis ir atplūdušas un pirmās emocijas norimušas. Ja tā padomā, nekas jau slikts noticis nav, vismaz gribot negribot jāpiekrīt biedram pilsonim indulgence, ka nekādas divvalodu plāksnītes slepenos fabrīķos pierobežā visticamāk sagatavotas nav. Tagad par uzvarētājiem un zadētājiem, kā arī kas no tā iznāks. SC, nu kas tad tur ir? +2,6% no populācijas pret pagājušajām vēlēšanām, pieaugums kā tāds ir 9%. Vai tā ir uzvara? Es teiktu – piesardzīgs pieaugums , kas izskaidrojams ar vēlētāju apjukumu. Vot kas mums ir padirsis, tad tā ir Vienotība, par 12, 48 % no populācijas mazāk nekā iepriekšējo reizi, akciju kritums 40 !!!!%. Pie tā nav vainīgs ne Urbis, ne Ušaks, pat Šlesers vai Lembergs nē. Zatleris! Dombītis var droši iet un apskauties ar savu potenciālo koalīcijas partneri, kurš patiesībā viņam ir iešāvis ceļgalā. Esot uz ceļiem apskauties gan īsti nesanāk, bet šo to citu izdarīt var itin viegli :D Nu par zaļajiem tur viss ir skaidrs – oligarhs ir nokauts, melnais bruņinieks nogremdēts dzelmē un Likteņdārzā baltiem ziediem zied ievas. Uzvarētāji gan mums ir tikai vieni – tie ir Nacionālā Apvienība, par kuriem nobalsoja arī šo rindu autors. +6,11 no populācijas, kāpums pret iepriekšējo periodu – 79%!!!! Zvērināto kungi, vai tas mums nevieš vielu pārdomām? Tagad manas necilās domas par valdību. Visloģiskāk protams būtu SC+V+ZRP un tur nav ko gaudot prokrievisku valdību vai ko citu. Es neizslēdzu versiju ar SC+ZRP+ZZS, jo par Zatlera kunga vārdu un darbu korelāciju nekādas liekas ilūzijas neloloju. Es pat ceru, ka tā arī būs, jo tad būšu vinnējis vienu XO. Likme 1:5, jo zaudējuma gadījumā man iet secen tikai mazais Bakardi. Kas būs ar šo valdību? Viss būs čikiniekā. Būs saimieciski, populāri un tā tālāk. Energoresursi iespējams kļūs nedaudz lētāki, nedaudz sapisīsies imigrācijas politika un mēs kā ierasts turpināsim rīt nocenoto desumaizi veroties Domburšovā. Lai gan, ja neaiztiks tos imigrācijas jautājumus, es pat teiktu, ka tā ir labi. Nākamajās vēlēšanās ZRP cīnīsies par 5% barjeru, V maisīsies ap 15%, savukārt vairumu paņems NA, jo latvietis nav ļaunatminīgs, viņš vienkārši ir ļauns un visu pieraksta, tāpēc ka atmiņa gan tāda pašvakāka. Nu un eventuāli vēl pēc gadiem 15 mums būs divpartiju sistēma, kur vienā pusē stāvēs Dzintars, savukārt otrajā – Ušakovs. |
||||
|
|
|
||||
|
Dieva dēļ, nepiesieniet man tautu naidu kurināšanu, bet veroties dažādās debatēs un izteikumos, man top skaidrs, ka SC tagad ir gatavi atsūkāt visi, izņemot NA. Ja V vai ZRP aizies ar SC, es katram, kurš par viņiem būs nobalsojis, nekautrēšos pajautāt – nu kā ir, kuņa? ZZSam kā vecai maukai tas būtu piedodami, bet šamajiem nē. Un lozungi – reformas, stipra valdība , nedrīkstēšana nerēķināties un citi populismi viņus tā pat nespēs attaisnot. Kuņas un cauri. Tagad viens vecais auseklīšu laiku meldiņš V un ZRP elektorāta gara stiprināšanai: http://www.youtube.com/watch?v=-XbGfRm6 |
||||
|
|
| Saturday, September 17th, 2011 |
|
||||
| Kurās mājās šovakar Streipa pavadībā tiek iedzerti vēlēšanu rezultāti? | ||||
|
|
|
||||
| Vai Tu jau nobalsoji par Nacionālo Apvienību? | ||||
|
|