Par 12. oktobri. Diena Nr.1
Varšavu es neatceros nekad. Nav tādu pazīstamo ielu un pārliecības, ka nākamajā krustojumā būs jāgriež pa labi, vai kreisi. Ir tikai tāda dežavū sajūta, ka šito ēku esmu kaut kur jau redzējis. To patiesībā varētu teikt par visu Poliju. Nebeidzamais, sačakarētais ceļš no Kauņas līdz Varšavai, kur teju, teju būs bānis, bet viņa kā nav tā nav, un Tu maisies bezgalīgi garus kilometrus starp fūrēm, busiņiem, vieglajām automašīnām un noskrandušu reklāmu nolīmētām apdzīvotām vietām, kuras uzdzen tikvien kā dežavū sajūtu. Tāda ir pirmā diena.

Vakariņas bija draņķīgas, jo tartara gaļu viņi pasniedza samaltu, nevis sakapātu, smidzināja sīks lietus un pārplūdušās vannasistabas dēļ nācās mainīt nummuru.