|
|
|
November 28th, 2022
06:34 am - Klusās balsis
Tulkotājas Intas Geiles apgāda "Omnia Mea" izdotās grāmatas. Un kā es tā palaidu garām interviju: Katram vajadzētu būt savai literārajai gaumei.
Ironiski, ka nevienā Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālē nav atrodams 2022. gada Nobela prēmijas literatūrā laureātes Annijas Erno romāns "Sasalusī sieviete", joprojām vienīgā latviski tulkotā Erno grāmata (ārpus Rīgas — Cēsīs, Valmierā un citās mazpilsētu bibliotēkās ir.)
(Ja nu kas, Rozē nopērkama.)
|
June 11th, 2022
May 16th, 2022
April 16th, 2022
09:04 am - Nez vai
dižais intelektuālis Hermanis zina, kas ir Masaņja* un tās autors, bet, salīdzinot ar gaudulīgajām Čulpanas intervijām, mazāk liekulības, vairāk izpratnes: "Границы абсурда еще не изучены". Автор "Масяни" Олег Куваев о войне.
* Образ Масяни базировался на ком – на моих знакомых, на друзьях, на моих одноклассниках, на коллегах, на тусне какой-то, на обычной питерской средней прослойке людей, которая не самая бедная, не самая богатая, не какие-то политиканы, а музыканты, тусовщики, айтишники, программисты, хакеры какие-то. И дело в том, что сейчас практически все прототипы покинули Россию, понимаешь?
|
April 11th, 2022
12:11 pm - Šorīt noskatījos
100 g interviju ar Čulpanu Hamatovu — 1000 g liekulības: моя политическая недообразованность... (Un tik rūpīgi pārdomāts tēls — tādā vienkāršā baiciņā, redzat, redzat, man nav godīgu drēbīšu, es taču bēglīte).
|
February 3rd, 2022
08:20 am - Kā lūdzu?
Šorīt izlasīju FB. Ainārs Ērglis: Viss, kas šobrīd notiek, notiek tieši tā, kā tam jānotiek, jo tas jau notiek. Viss, kas ir noticis līdz šim brīdim, ir noticis tieši tā, kā tam bija jānotiek, lai pašlaik viss varētu notikt tieši tā, kā tam ir jānotiek. Bāc, šitā pateikt, ne? Tas jums nav nekāds Paulu Koelju.
Jāiet palasīt, varbūt atrodu vēl kādu supergarīgu zaķa spiru tajā Spiriterritory. Kā tad, ir arī: Žiboja
Žiboja, ajavaska, šamaņi. Vai tad to vēl pērk?
|
January 3rd, 2022
12:47 pm - Es, protams, atvainojos, bet
tas Svece pilnīgi neko nejēdz par Ziemassvētku un Jaungada filmām.
Brīžos, kad gribam mieru un drošību, mēs vēršamies pie filmām, par kurām zinām, ar ko tās sāksies un beigsies, un ka nebūs tā, ka šoreiz kaut kas notiks citādi — visu laiku ziemassvētkainākās filmas ir Die Hard un Die Hard 2. Kāds Holmss, kāds Kevins? Nemaz nerunājot par Upīša olām.
(Un es, protams, atvainojos, ka 2022. gadu sāku ar šķendēšanos, ja.)
|
November 12th, 2021
08:54 am - Vakar noskatījos,
manuprāt, nepelnīti nenovērtēto Pūķa olu (1996), pieejama līdz 3. decembrim.
Faktiski unikāls projekts, kādi vārdi: Regīna Ezera, kas tēlo Regīnu Ezeru, filmas nosaukuma grafika — Ilmārs Blumbergs, operators — Dāvis Sīmanis vecākais, utt., utjpr.
Šis tas klišejiski (žurkas gluži kā no "Rozēm uz nomaksu", "Roses à crédit" by Elsa Triolet), beigu daļa pārāk izstiepta, toties ģeniāla Ināra Slucka — Ieva Lakstīgala.
(Un arī gotiņa ļoti labi notēloja govs sarežģīto likteni laikmetu griežos. Nez, šis varbūt pārāk sarkastiski, bet lai nu paliek.)
|
October 28th, 2021
11:26 am - Šorīt lasu
Mājsēdes labākais laika īsinātājs — periodika.lv. Iedomājos pameklēt, kurā gadā sāka izdot žurnālu "Veselība" (atceros, mamma to cītīgi abonēja un izglītojās, kamēr tēvs pieklājīgi slēpa riebumu un nekad nelasīja). Izrādās, 1958. gada 1. jūnijā. Pamanīju tajā Ritas Kukaines rakstu par poliomielīta vakcīnu: ( Poliomielītu uzvarēs )
|
October 4th, 2021
10:06 am - Biju uz Benjamiņu
Spilgtākie 'jā':
1)Antons Benjamiņš — Juris Bartkevičs (vispār ciest nevaru, nu bet ir!), gan tāds dižs un lielizmēra (šķiet, īstais bijis tāds pasīks vīrelis, gandrīz viena auguma ar Emīliju).
2)Jānis Ziemeļnieks — Kaspars Zāle (ir, ir, ir!), bet diez kāpēc bija jāmirdina redakcijā visu acu priekšā? (Letonika.lv saka, ka 1930. gada 18. jūlija rītā dzīvokļa saimniece atrod Jāni Ziemeļnieku mirušu.)
Bet Emīliju Benjamiņu gan pagaidām nesatiku — tur bija mīļā Guna Zariņa ar nejēdzīgu parūku skaistās blūzītēs un kleitās (un uz riteņa, nu nē!). Emīlijas veiksmes stāsta aizsākums virspusēji kaut kādā ziņā ir līdzīgs Koko Šaneles stāstam — tie bitchy paņēmieni, kā izmantot iespējas un situācijas. Gunai organiski nav šī bičīguma.
Ā, un vēl (viss jau ir galvā!) — ja maz ārskatu, man kinozālē sāk trūkt gaisa. Taču āķis lūpā ir, nu jau jāredz arī pārējās daļas.
|
September 24th, 2021
10:43 am - Šorīt lasu
interviju ar Inetu Lipšu par Benjamiņas filmu.
Tas portāls tāds jocīgs, vakar milzu piekrišanu izpelnījās kinorežisores un esejistes (!) Vijas Beinertes palags "Kāpēc viņi tik ilgi ir mums melojuši?". (Viņi! Rudzīš-tuman-toči sten no sajūsmas, lūk, prāts, lūk, daile. Un matiņi un meikapiņš. Un fotošopiņš.) Un kārtējo reizi noskurinājos par Ausmu Cimdiņu...
|
September 12th, 2021
August 24th, 2021
August 3rd, 2021
July 31st, 2021
10:03 am - Ir tik aizraujoši*
pamanīt, kā norezonē (kaut kur sirds apvidū, ja gribam būt ekspresīvi tēlaini, ja?) kārtējais stāsts par Gudro Sievu, kura pieņēmusi atpakaļ dziļas nožēlas pārņemto vīru pēc kļūmīga klupiena. Pamēģinājis citur, bet — ah, neraža! — tur spilvens spiež un sega par šauru, sapnis nekāds un miegs par cauru, mudīgi uz māju, kamēr vēl ņem pretī. Gadījums sens, bet nu tikai nesakiet, ka tādas lietas paliek bez sekām. Neirotiski pasaules glābēji — gribu, lai te, uz Zemes, viss būtu pareizi un ideāli! — izaug ģimenēs, kur jāskatās uz raudošu Stipro Mammu.
*Kur nu vēl aizraujošāk, ha.
Current Music: Prāta Vētra - Es gribu
|
July 23rd, 2021
02:41 pm - Par aktuālo*
Varbūt vajadzēja uzrunāt Kultūras kanonā ierakstītos latviešu plakāta klasiķus: Latvijas plakāti, 20. gadsimta 70.–80. gadi
(20. gadsimta 80. gadi bija Latvijas plakāta Zelta desmitgade, kad vienlaikus darbojās vairākas spilgtu plakātistu paaudzes. Šī laika plakātus raksturo īpaši augsta attēla kultūra, satura emocionālais spraigums, sociāli atbildīgs un piesātināts vēstījums. Desmitgades sākumu raksturo interjera jeb tuvā distancē skatāmie plakāti ar ļoti izsmalcinātu vizuālo estētiku un intelektuālu vēstījumu, bet 80. gadu beigas – izteikti publicistiski plakāti ar skarbu un grotesku izteiksmi.)
Lielākā daļa taču vēl dzīvi ;)
*Bez vakcīnas nav uzvaras!
|
July 15th, 2021
11:21 am - Ō, nu re
Nu arī manu paziņu lokā ir ļaudis, kas dalās ar teļkopju palagiem (tiešām kāds tos šajā karstumā arī lasa?).
Ko te varētu likt pretī? Ziniet, noskatieties vēlreiz pirms 6 gadiem tapušo raidījumu par Zaigu Gaili. Tur ir arī lietas, kas, pirmoreiz skatoties, man bija pilnīgi paslīdējušas garām. Par biklumu un jūtīgumu bērnībā, par apzinīgumu skolas gados (un vēl visu ko: par uzvārdu! par 3 bērniem!). Jā, un arī par bailēm būt nemīlētai, par 40 gadu krīzi. Tā filma ir tik laba.
|
July 3rd, 2021
May 26th, 2021
10:07 am - Brīvdienās
iesāku Mrs. America — samērā garlaicīgi ar visu Keitu Blanšetu, parakties par reālajām personībām simtreiz interesantāk.
Interesanti man kā vēsturniecei (ne, īstenībā ne tuvu, bet kinocitāti ir mūsu viss) — kuru tad varētu nosaukt par mūslaiku Latvijas Fillisu Šlafliju (Phyllis Schlafly) vai Mēriju Vaithausu (Mary Whitehouse)? Saskaitīju četras pretendentes: Vija Beinerte, Agnese Irbe, Jūlija Stepaņenko, Eva Lūse.
|
May 11th, 2021
07:42 am - 2020. gada beigās
noslinkoju un neuzrakstīju par gada pārsteigumu (varētu iet arī zem uzzinu_pedejais ) — Silvija Ābele "Daugavā iet ledus" (apgāds "Grāmatu Draugs", 1960.g., izdota arī Latvijā apgādā "Daugava" 2003. gadā).
Vakardienas atradums jāliek 2021. gada listē — miniseriāls Takin' Over the Asylum (1994).
Pirmajā sērijā kāda no klīnikas pacientēm ir bomzīte, kas vervelē nevienam nesaprotamā valodā. Galvenais varonis ar savas lietuviešu izcelsmes vecmāmiņas palīdzību noskaidro, ka večiņa ir latviete, it nemaz ar nav jukusi, vienkārši neprot angliski, un jocīgās kustības patiesībā ir "Kamoliņa deja".
Izlasīšanas vērts ir arī seriāla scenārija autores Donnas Franceschild 2008. gada raksts.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}